Banner 980x90

Bauskas novada domes priekšsēdētājs vēlētos redzēt pašvaldību reformas ekonomisko pamatojumu

Rīga, 16.apr., LETA. Pašlaik ir grūti komentēt plānotās administratīvi teritoriālās reformas ieguvumus, jo nav skaidrs tās ekonomiskais pamatojums, aģentūrai LETA pauda Bauskas novada domes priekšsēdētājs Arnolds Jātnieks (ZZS).

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) vienā pašvaldībā piedāvā apvienot tagadējos Bauskas, Iecavas, Rundāles un Vecumnieku novadus, un Jātnieks izteica bažas par iespēju veiksmīgi apsaimniekot tik plašu teritoriju. Turklāt neskaidrības radot arī pakalpojumu pieejamības nodrošināšana iedzīvotājiem, jo attālums no tālākām iespējamās pašvaldības vietām līdz attīstības centram sasniedz pat 80 kilometrus.

"Svarīgākais, lai cilvēki būtu apmierināti. Bet, vai apvienojot pašvaldības, ceļu stāvoklis mainīsies," vaicāja Bauskas novada galva. Arī viņš, līdzīgi kā citu pašvaldību vadītāji, atgādināja, ka pirms pēdējās pašvaldību reformas solīts, ka pagastu centri ar administratīvo centru tiks savienoti ar asfaltētiem ceļiem, taču līdz šim tas nav izdarīts.

Jātnieks vēlētos redzēt reformas ekonomiskos aprēķinus, ne tikai sākotnējo prezentāciju. Tāpat pašvaldībām jābūt pārliecībai, ka reforma būs pēdējā, lai varētu plānot savu attīstību turpmākajiem desmit, 15 vai 20 gadiem. Pašlaik daudzas pašvaldības sabiedrības vērtēšanai nodevušas teritorijas plānošanas dokumentus, kam jau ir iztērēti līdzekļi, bet pēc reformas būs jāsalāgo vairāki šādi dokumenti, tērējot tam līdzekļus un cilvēkresursus.

Ne mazāk svarīga ir arī reformas ietekme uz uzņēmējdarbību, norādīja Jātnieks. Viņš atzīmēja, ka reforma uzņēmējiem nozīmēs tēriņus, kas būs saistīti ar dokumentu, zīmogu maiņu.

Jātnieka partijas biedrs, Dobeles novada domes priekšsēdētājs Andrejs Spridzāns reformas vērtējumā bija atturīgāks, komentējot, ka pašlaik lēmumu par reformu vēl nav bijis. Novada domes vadītājs pauda, ka lauku cilvēki reformas uzņem smagi, turklāt atmiņā vēl ir 2009.gadā notikušās pārmaiņas.

Lai arī Dobeles novads daudzās jomās sadarbojas ar kaimiņu pašvaldībām, ko varētu apvienot vienā vietvarā, Spridzāns norādīja, ka šajā jautājumā steiga un skriešana nav pieļaujama, un jādomā par iedzīvotāju interesēm.

Kā ziņots, VARAM izstrādātā pašvaldību teritoriālā karte paredz pašvaldību skaitu samazināt no 119 līdz 35.

Platības ziņā lielākās būtu Liepājas un Madonas pašvaldības. Ministrijas piedāvātajā kartē tās attiecīgi aptver 3656,93 un 3347,35 kvadrātkilometru plašu teritoriju.

Pēc iedzīvotāju skaita lielākās pašvaldības atbilstoši šai kartei būtu Rīga, Daugavpils un Liepāja. Visās šajās vietvarās dzīvotu vairāk nekā 100 000 cilvēku.

Dalies ar šo rakstu

Uz sarakstu
Pilseta24.lv neatbild pievienotajiem lasītāju komentāriem, kā arī aicina portāla lasītājus, rakstot komentārus, ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā Pilseta24.lv patur tiesības liegt komentēšanas iespēju. Komentāros publicējamā teksta garums ir ierobežots līdz 1000 zīmēm. Nereģistrētiem lietotājiem ir aizliegta HTML un hipersaišu publicēšana!
Komentāri (0)