Rundāles pils muzeja nākamā direktore vēlas panākt pils kompleksa iekļaušanu UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā
Viņa skaidroja, ka muzeja vīzija un attīstības koncepcija izstrādāta 1974.gadā, un tieši pateicoties noturībai, Rundāles pils sasniegusi statusu, ar kuru tā zināma šodien. Līdz ar to, viens no galvenajiem uzstādījumiem ir turpināt līdzšinējo pils muzeja darbību, neveicot konceptuālas izmaiņas.
Tajā pašā laikā, Lūse izvirzījusi vairākus vidējā termiņa stratēģiskus mērķus. Pirmkārt, muzejam nepieciešams veikt jumta remontu. Lūse norādīja, ka pašlaik norit sarunas ar Kultūras ministriju (KM) par nepieciešamo līdzekļu piesaisti. Viņa pauda cerību, ka jumta remonts varētu tikt realizēts tuvāko trīs gadu laikā.
Otrkārt, plānots izveidot jaunu pils muzeja pakalpojumu klāstu, apgūstot pils kompleksa 85 hektāru lielo teritoriju. Kompleksa austrumu pusē plānots izveidot augļu dārzu, kurā augs 19.gadsimtam raksturīgās šķirnes, savukārt rietumu daļu iecerēts atvēlēt augļu šķirnēm, kas tika audzētas hercoga Pētera Bīrona laikā.
Pils muzeja dārzā plānots izbūvēt arī siltumnīcas, kas tiks izmantotas augļu apkopšanai, to vēsturiskās kolekcijas uzturēšanai, kā arī telpu izīrēšanai. Tāpat tiek apsvērta iespēja staļļu kompleksā ierīkot konferenču centru, ar mērķi veicināt biznesa tūrismu un pils starptautisko atpazīstamību.
Lai palielinātu apmeklētāju skaitu, Lūse muzejā vēlas attīstīt pētniecisko darbu, kas varētu aktualizēt tā piedāvājumu ziemas mēnešos.
Lūse Rundāles pils muzeja pašreizējo finanšu situāciju raksturoja kā stabilu, taču KM iesniegts pilotprojekts, ar mērķi pils muzeju pārveidot par valsts kapitālsabiedrību. Pēc viņas teiktā, šādā veidā muzejam varētu piesaistīt papildu līdzekļus, kā arī uzlabot to izmantošanas efektivitāti.
Kā ziņots, KM konkursa rezultātā 16 kandidātu konkurencē par nākamo Rundāles pils muzeja direktoru izvēlēta mākslas doktore Laura Lūse, kura šī amata pienākumus sāks pildīt no nākamā gada 2.janvāra, aģentūru LETA informēja KM sabiedrisko attiecību vadītāja Lita Kokale.
Komisija atzinīgi novērtēja Lūses profesionālās zināšanas un iegūto pieredzi, tostarp darbā Latvijas Restauratoru biedrības valdē, Latvijas Mākslas akadēmijā (LMA), Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā, pieredzi starptautisku projektu vadībā, kā arī līdzšinējo pieredzi vadot Rundāles pils muzeja Mākslas pētniecības nodaļu.
Lūse absolvējusi LMA, Mākslas vēstures un kultūras teorijas nodaļā iegūstot doktora grādu mākslā. Arī maģistra un bakalaura grādus mākslā viņa ieguvusi LMA. Pirmā līmeņa augstāko izglītību Lūse ieguvusi polihromā koka restauratora specialitātē Rīgas Celtniecības koledžas Restaurācijas nodaļā. Izglītība papildināta Starptautiskajā kultūras vērtību saglabāšanas un restaurācijas pētniecības centrā Itālijā, Mākslas vēstures institūtā Vācijā un UNESCO starptautiskajā restaurācijas nometnē Norvēģijā.
Amata pretendentiem bija jāiesniedz arī Rundāles pils muzeja darbības attīstības piedāvājums pieciem gadiem, kurā norādīti tā īstenošanas veidi un līdzekļi.
Atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam Rundāles pils muzeja direktora amatam noteiktā mēnešalga pirms nodokļu nomaksas ir 2264 eiro.
Jau vēstīts, ka Imants Lancmanis, kurš Rundāles pils muzejā strādā kopš 1964.gada un to vadījis kopš 1975.gada, ir pieņēmis lēmumu doties pensijā. Lancmanis pēc KM konkursa izsludināšanas aģentūrai LETA pauda, ka Rundāles pils muzeja direktora amatā labprāt redzētu kādu no saviem esošajiem, kas turpinātu muzeja attīstību, balstoties uz līdzšinējiem uzstādījumiem un ideāliem.
"Es turpināšu būt pilī, bet ne pie vadības galda. Es gribu rakstīt, rakstīt, rakstīt..." par savām nākotnes iecerēm stāstīja Lancmanis.
Uz sarakstu
