Bauskas mērs: Latvijas prezidentūra veicinājusi atpazīstamību

Ilustratīvs foto
Ilustratīvs foto

Latvijas pirmā prezidentūra Eiropas Savienības (ES) Padomē vērtējama pozitīvi, taču pašvaldības tā nav ietekmējusi, bet veicinājusi valsts atpazīstamību, aģentūrai LETA komentēja Bauskas novada domes priekšsēdētājs Raitis Ābelnieks (NA).

Viņaprāt, kopumā Latvijas prezidentūru ES Padomē varot vērtēt pozitīvi, jo auga mūsu valsts atpazīstamība starptautiskā mērogā. "Taču Bauskas novada dzīvi tas neietekmēja, un nekāds īpašs "taustāmais labums" netika gūts," piebilda Bauskas mērs.

Kā ziņots, Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij") komentēja, ka ir nozares, "kurās bija izvirzīti mērķi no Latvijas interešu viedokļa un kurās ir virzība uz priekšu un Latvijai izdevīgā virzienā".

Detalizētāk par paveikto, pēc Lemberga domām, būtu jāatskaitās Latvijas valdībai. "Es domāju, ka būtu tikai pareizi, ka katra ministrija un valdība kopumā, tā kā ir iztērēti apmēram 60 miljoni eiro, [..] uzliktu uz papīra pietiekami īsā laikā, bet koncentrēti to, kas bija plānots un kas izdarīts, un kāds ir sausais atlikums un ieguvums Latvijai," norādīja Lembergs, uzsverot, ka tas būtu noderīgi kaut vai tāpēc, ka "tur tiešām ir, ko pateikt".

"Es nedotu negatīvu vērtējumu [Latvijas prezidentūrai]. Protams, ir arī sava negatīvā puse - valdības darbs lielā mērā bija paralizēts, ministriem vajadzēja kā prezidējošās valsts ministriem vadīt visas nozaru sanāksmes, pie tam Latvijā ministriju skaits ir stipri mazāks, nekā tas ir Eiropā, līdz ar to atsevišķi ministri pārstāv no Eiropas viedokļa vairākas ministrijas. [..] Līdz ar to viņiem tā aizņemtība bija liela, tāpēc virkne jautājumu ir ļoti iekavējušies," atzina Lembergs. Vienlaikus tā bijusi laba skola valsts pārvaldei, norādīja Ventspils mērs.

Vienlaikus viņš pauda nožēlu, ka Latvijas prezidentūras pasākumi notikuši galvenokārt tikai Rīgā: "Ārpus Rīgas prezidentūra diemžēl praktiski neskāra, un tas nav pareizi. Kad vajag runāt, tad runā par Latvijas policentrisku attīstību, bet, kad jādara, tad policentrija pazūd," pauda Lembergs.

Lūgts komentēt Latvijas pirmās prezidentūras norisi un sasniegtos rezultātus, politologs Kārlis Daukšts skaidroja, ka prezidentūra bija veiksmīga no Latvijas valdošās elites puses, pierādot, ka Latvija ir spējīga organizēt liela mēroga pasākumus, kas atzinīgi tiek vērtēti augstākajās ES aprindās.

"Tajā pašā laikā viens no svarīgākajiem jautājumiem, Austrumu partnerība, nesaņēma īpašu Rīgas lomu un statusu. Rīga tikai spēja sniegt tādu kā signālu, ka tai strukturāli, stratēģiski un taktiski jāmainās," skaidroja Daukšts, piebilstot, ka šī uzdevuma izpilde nu ir nodota citiem. "Protams, bija liela pretestība no Krievijas propagandas puses, taču lielus panākumus nesaskatu," atzina politologs.

"Tāpat izpalika prezidentūras devums visām dalībvalstīm," uzskata Daukšts.

Jau ziņots, ka Latvija par savas prezidentūras darbības prioritātēm bija noteikusi informācijas sabiedrības stiprināšanu un tās piedāvāto iespēju izmantošanu ES nākotnes attīstībai, ES lomas stiprināšanu globālā mērogā, labklājības un drošības telpas veidošanu ES kaimiņu reģionos, kā arī konkurētspējīgākas ES veicināšanu kā pamatu izaugsmei, cilvēka dzīves kvalitātes uzlabošanai un ieguldījumu nākotnes attīstībā.

Trio prezidentūru 2014.gada otrajā pusgadā ievadīja Itālija, tai šī gada pirmajā pusē sekojot Latvijai, savukārt gada otrajā pusgadā to noslēgs Luksemburga.