Pārspīlējot ar akcīzes nodokļa izmaiņām, valdība var zaudēt 50 miljonus Eiro ieņēmumu

Foto: Ieva Čīka/ LETA
Pārspīlējot ar akcīzes nodokļa izmaiņām, valdība var zaudēt 50 miljonus Eiro ieņēmumu

Izstrādājot konkrētu akcīzes nodokļa plānveida paaugstināšanas plānu un likumu periodam līdz 2018.gadam (ieskaitot), alus nozare aktīvi iesaistījās diskusijās ar valdību, uzsverot cik būtiska nozarei ir saprātīga un plānveidīga nodokļu paaugstināšana, lai veicinātu uzņēmējdarbību un ekonomisko izaugsmi valstī kopumā. Šobrīd, kad tiek ziņots par ārkārtas nodokļu reformu, t.sk., attiecībā uz akcīzes nodokli alkoholam, zūd tiesiskās paļāvības princips un pārliecība, ka valsts apzinās iespējamos riskus un ieguvumus no šādas reformas.

Kā pilsētas informācijas portālu tīklu Pilseta24.lv informē Cēsu alus valdes priekšsēdētāja un Latvijas Alus darītāju asociācijas valdes locekle Eva Sietiņsone, saprotama ir valdības nepieciešamība budžeta roba aizpildīšanai, tomēr priekšlikumi ir nākuši, neņemot vērā un neapsverot būtiskos aspektus ar nozares asociācijām. Reformas tiešā veidā skars uzņēmējdarbību, turklāt negatīvi. Pēdējo gadu laikā alus tirgus sarūk un šādas krasas un neplānotas izmaiņas nodokļos spēcīgi ietekmēs uzņēmumu darbību. Ekonomiskais ieguvums, ja būs, tad būs īslaicīgs.

Saskaņā ar Valsts Ieņēmumu dienesta datiem, 2016.gadā akcīzes nodokļa un PVN ieņēmumu plāns bija pārsniegts, kas apliecina pierobežas eksporta attīstību un to, ka prognozēta nodokļu stratēģija ir veiksmīgāka nekā straujas izmaiņas. Krasas akcīzes nodokļa izmaiņas samazinās iekšējo tirgu, vairos ēnu ekonomiku un veicinās nelegālā alkohola ražošanu un tirdzniecību.

Eva Sietiņsone, Cēsu alus valdes priekšsēdētāja un Latvijas Alus darītāju asociācijas valdes locekle, saka: "Šobrīd esam izdevīgā stāvoklī, kad kaimiņi brauc pie mums. Valdība nenovērtē ieguvumus, ko mums sniedz veiksmīgā pierobežas tirdzniecības situācija. Tā ir mūsu priekšrocība attiecībā pret kaimiņvalstīm, ka spējam saglabāt konkurētspējīgu cenu. Pēc mūsu aplēsēm pagājušajā gadā kopējie valsts ieņēmumi no pierobežas tirdzniecības sastādīja ap 25 miljoniem eiro, turklāt jāņem vērā, ka tirdzniecības pieaugums veicinājis reģionu attīstību un arī citu preču un pakalpojumu patēriņu. 2018.gadā nepārdomātas valsts nodokļu politikas dēļ, valsts var zaudēt 50 miljonus eiro. Krasi ceļot nodokļus, tiek iznīcinātas iespējas, ko sniedz pierobežas tirdzniecība. Turklāt attiecībā uz alus nozari, sekas var būt graujošas, ja ņem vērā alus tirgus kritumu pēdējo gadu laikā."

Piedāvātā nodokļu reforma nav vienlīdzīga visiem alkoholisko dzērienu ražotājiem, kas var neprognozējami ietekmēt tirgu. Kopējais alkohola patēriņš valstī pēdējos gados ir audzis atšķirībā no alus – vietējā tirgū tieši alus patēriņš ir kritis.

Eva Sietiņsone piebilst: "Novērtējama būtu saprātīga akcīzes nodokļa celšana, saglabājot iepriekš likumā noteikto apmēru -  par 6%, kas jau garantētu vairāku miljonu ieņēmumus, nesamazinot tirgu un saglabājot ekonomiskos ieguvumus no pierobežas eksporta. Šis ir viens no straujākajiem akcīzes palielinājuma plāniem pēdējo divu gadu laikā, kas var samazināt iekšējo alus tirgu par 15% un viennozīmīgi veicinās nelegālā alkohola attīstību un ēnu ekonomiku."

Viss par: Latvijas ziņas