"Rail Baltica" sabiedriskās apspriešanas sanāksmē Iecavā iedzīvotāji interesējušies par lietvedības procesiem

Iecavas novada pašvaldības pārstāve Anta Kļaveniece aģentūru LETA informēja, ka uz sanāksmi bija atnākuši aptuveni 30 Iecavas novada iedzīvotāji un pašvaldības pārstāvji.

Divas stundas pirms sanāksmes bija atvēlētas individuālajām konsultācijām, kuru laikā pilnsabiedrības "RB Latvija" eksperti - izpētes veicēji - interesentus iepazīstināja ar trases novietojuma izstrādātajām alternatīvām un atbildēja uz jautājumiem par to, kā tās varētu skart īpašumus, piedāvātajiem tehniskajiem risinājumiem, vides jautājumiem un atsavināšanas procesu.

"Interesentu skaits gan bija neliels. Pārsvarā iedzīvotājus nodarbināja jautājums, vai viņu īpašumu skar jaunbūvējamā dzelzceļa josla," pauda Kļaveniece.

Sanāksmē ar "Rail Baltica" aktualitātēm un trases projekta turpmāko desmit gadu grafiku iepazīstināja Satiksmes ministrijas pārstāvis Kaspars Vingris, savukārt par zemes atsavināšanu detalizētu informāciju sniedza zvērinātu advokātu biroja "Borenius" pārstāvis Edgars Pastars.

Viens no jautājumiem, kas izskanēja no zāles, bija par to, kas segs izdevumus par zemes uzmērīšanu un īpašumu ierakstīšanu zemesgrāmatā. Pastars paskaidroja, ka pilnīgi visus izdevumus, kas saistīti ar zemes atsavināšanu, segs valsts.

Ar ietekmes uz vidi novērtējuma rezultātiem iepazīstināja konsultāciju uzņēmuma "Estonian, Latvian&Lithuanian Environment" (SIA "ELLE") pārstāve Evija Brante, bet par rekomendējamo trases variantu pastāstīja "RB Latvija" pārstāvis Neils Balgalis.

"Pirmajā sabiedriskās apspriešanas sapulcē interesentu bija pilna zāle. Šī pusgada laikā esam saņēmuši arī vēstules un telefona zvanus, individuāli skaidrojuši un rādījuši, sagatavojuši atbildes uz visiem jautājumiem. Kopš pirmās sapulces daudzas lietas projektā ir precizētas, piemēram, transporta koridors samazināts no 300 līdz 60 metriem, un tas nozīmē, ka trases skartās teritorijas ir krietni samazinājušās un iesaistīto iedzīvotāju skaits samazinājies," sapulcē pauda Balgalis.

Viņaprāt, bijusi produktīva sadarbība arī ar Iecavas novada domi. Iecavas novadā trases skarto īpašumu skaits salīdzinājumā ar citiem novadiem neesot liels - tādu ir 50.

"Trasi izdevies izvietot tā, lai netiktu skarta neviena dzīvojamā māja, un tā tas ir visā Dienvidu posmā no Rīgas līdz Lietuvas robežai," sanāksmē pauda Balgalis.

Viņš informēja, ka Iecavas novadā transporta koridors izveidots vienotā joslā ar plānoto autoceļu "Via Baltica". Vienā koridora pusē paliekot meža masīvi, otrā - lauksaimniecības zeme.

"Privātpersonu biežāk uzdotais jautājums ir, vai trase mani skars vai neskars. Cilvēkus interesē arī iespējamā ietekme - kāds būs troksnis, vai būs vibrācija. Tad nu skaidrojam, ka šis dzelzceļš stipri atšķirsies no mums ierastā, jo elektrificēts vilciens Rietumeiropā tomēr atšķiras no elektrificēta vilciena Austrumeiropā," pauda Balgalis.

Viņš skaidroja, ka zemes atsavināšana sāksies 2018.gadā un ilgs līdz 2020.gadam, jo priekšā vēl projektēšanas darbi, kuru laikā vietām transporta koridors, iespējams, vēl tiks samazināts, lai pēc iespējas mazāk skartu vērtīgu lauksaimniecības zemi.

Uz sarakstu