Banner 980x90

ZM: Ja ņemtu vērā plūdos cietušo lauksaimnieku neiegūto ražu, zaudējumi būtu rēķināmi tuvāk 100 miljoniem eiro

Rīga, 16.febr., LETA. Ja ņemtu vērā pērn laikapstākļu dēļ cietušo lauksaimnieku neiegūto ražu, zaudējumi būtu rēķināmi tuvāk 100 miljoniem eiro, piektdien Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdē sacīja Zemkopības ministrijas (ZM) Lauku attīstības atbalsta departamenta direktora vietniece Biruta Ingiļāvičute.

ZM pārstāve to norādīja, atbildot uz komisijas priekšsēdētājas Lolitas Čigānes (Par!/V) jautājumu, vai apmēram 15 miljonu eiro kompensācija no Latvijas puses ir samērīga, ņemot vērā, ka Eiropas Komisija (EK) šādu pašu summu ir piešķīrusi visām Baltijas valstīm kopā.

Ingiļāvičute skaidroja, ka EK lēma tikai par kompensācijām ziemājiem, savukārt Latvija par kompensācijām lēma arī attiecībā uz citām labības kultūrām, kā arī sienu.

Kopumā tika aprēķināti 20,5 miljoni eiro zaudējumi, savukārt praktiski kompensācijās tika piešķirti 14,8 miljoni eiro. Izmaksātajos apmēram 15 miljonos eiro netika ierēķinātas neiegūtās ražas. "Šajā summā pēc būtības absolūti nebija ņemtas vērā neiegūtās ražas. Tad tā summa būtu jau pie 100 miljoniem, ja rēķinātu neiegūtās ražas," skaidroja ZM pārstāve.

Čigāne arī vaicāja, cik patiesa ir izskanējusī informācija, ka daži lauksaimnieki par cietušo kartupeļu lauka katru hektāru saņēma 1000 eiro kompensāciju. Ingiļāvičute paskaidroja, ka praksē tika izmaksāti 720 eiro par kartupeļu lauka hektāru.

Komisijas sēdē tika apspriesti arī gadījumi, kad atsevišķiem lauksaimniekiem noteikts atmaksāt kompensācijās piešķirtos līdzekļus. Lauku atbalsta dienesta (LAD) direktore Anna Vītola-Helviga skaidroja, ka ne visi lauksaimnieki precīzi zināja, cik detalizēti viņiem nepieciešams atskaitīties par savu rīcību ar uz lauka esošo un plūdos cietušo ražu. Tāpēc LAD direktore akcentēja, ka no savas puses atsevišķu lauksaimnieku rīcību nedēvētu par krāpšanu. Viņa skaidroja, ka zemnieki šajā situācijā rīkojušies atbilstoši savai izpratnei.

Jau vēstīts, ka pērn rudenī Latviju piemeklēja ilgstošas lietavas, kuru dēļ daudzviet applūda lauki, nodarot ievērojamus postījumus zemniekiem. Šī iemesla dēļ 29 Latvijas novados tika izsludināta ārkārtas situācija.

Lai kompensētu šo lietavu nodarītos postījumus, Latvijas valdība akceptēja 14,87 miljonu eiro izmaksāšanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem". Tāpat no šīs budžeta programmas tika nolemts piešķirt 98 300 eiro LAD un 13 285 eiro Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centram neparedzēto izdevumu segšanai, kas saistīti ar plūdos cietušo platību apsekošanu.

LAD četrām saimniecībām prasīja atmaksāt kopumā 37 300 eiro nepamatoti saņemtās kompensācijas. Šajās saimniecībās tika konstatēts, ka pēc kompensāciju saņemšanas tomēr ir novākta raža, kas nebija ļauts.

Dalies ar šo rakstu

Uz sarakstu
Pilseta24.lv neatbild pievienotajiem lasītāju komentāriem, kā arī aicina portāla lasītājus, rakstot komentārus, ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā Pilseta24.lv patur tiesības liegt komentēšanas iespēju. Komentāros publicējamā teksta garums ir ierobežots līdz 1000 zīmēm. Nereģistrētiem lietotājiem ir aizliegta HTML un hipersaišu publicēšana!
Komentāri (0)