Ābiķis mudina izglītību valsts valodā ieviest "bez skaļas bļaustīšanās"
Ieviešot izglītību valsts valodā, nevajadzētu "skaļi bļaustīties", bet metodiski un neatlaidīgi strādāt, intervijā aģentūrai LETA pauž viens no šīs idejas autoriem Saeimas deputāts Dzintars Ābiķis (V).Runājot par izglītības ieviešanu valsts valodā, Ābiķis norāda, ka nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK politiķi ir daudz grēkojuši, sevišķi priekšvēlēšanu laikā izceļoties ar skaļiem saukļiem, bet ne praktiskiem darbiem.
Laikā, kad Ābiķis Saeimā vadīja Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju, parlamentārieši cieši sadarbojušies ar pašvaldībām, lai apdzīvotās vietās, kur tas iespējams, skolās pārietu uz latviešu mācību valodu. Daudzviet tas arī diezgan labi izdevies. "Mēs panācām, ka no bijušajiem 26 rajoniem 19 rajonos absolūti lielākā daļa bērnu mācījās latviešu plūsmā," atceras Ābiķis.
"Vai to var izdarīt visur? Nē. Ja ar pavēli pārietu uz izglītību tikai latviešu valodā visās valsts skolās, tas nozīmētu tieši pretēju efektu, domā Ābiķis. Piemēram, Daugavpilī latviskajai kultūras videi, kas kaut arī ierobežotā veidā pastāv Daugavpils Universitātē, dažās skolās, tiktu pārvilkta svītra. Skolās stundās mācības varbūt arī notiktu labākā vai sliktākā latviešu valodā, bet komunikācija starpbrīžos, skolas sarīkojumi notiktu krieviski," domā politiķis.
"Es drīzāk liktu uzsvaru uz to, lai konsekventi tiktu īstenota Latgales programma, kas stiprinātu latvisko komponenti arī mazākumtautību izglītības iestādēs," intervijā aģentūrai LETA atklāj ilggadējais Saeimas deputāts. Pēc viņa domām, valsts valodā apgūstamo mācību priekšmetu skaits ir jāpalielina arī pamatskolās.
"Ir jādara konkrēts ikdienas darbs, nevis jāskandina skaļi saukļi par pāreju uz mācībām tikai valsts valodā," pārliecināts Ābiķis. Uz sarakstu