Lielāko banku peļņa un efektivitāte 2020. gadā ievērojami sarukusi

Pielāgošanās neparastajiem biznesa vides apstākļiem pamatīgi ietekmējusi banku nozares darbību: 8 no 10 Latvijas lielākajām bankām aizvadītajā gadā piedzīvojušas efektivitātes samazināšanos. Ja 2019. gadā desmit pelnošākās bankas uz vienu darbinieku nopelnīja vidēji 41 315 eiro, tad 2020. gadā – vairs tikai 28 557 eiro, kas ir par 31% mazāk nekā gadu iepriekš. Tikai divām bankām – Bigbank Latvija un  Signet Bank – ir izdevies 2020. gadā pieaudzēt darbības efektivitāti.

Desmit pelnošāko banku saraksta augšgalā ir abas pēc apgrozījuma lielākās bankas Latvijā – Swedbank un SEB Banka, kas ieņem attiecīgi trešo un otro vietu. Swedbank 74 miljonu eiro peļņu nodrošināja 1684 darbinieki jeb katrs vidēji 44 031 eiro, kamēr SEB Banka 39 miljonus sarūpēja 839 strādājošie. Tas nozīmē, ka pelņa vidēji uz vienu nodarbināto bijusi 46 484 eiro. Reitinga augšgalā atrodas Bigbank Latvija, kuras peļņa uz vienu darbinieku ir divas reizes lielāka nekā tuvākajiem sekotājiem. Tās 10 074 721 eiro peļņu nodrošināja tikai 94 darbinieki jeb vidēji katrs darbinieks 107 197 eiro. Gadu iepriekš šis rādītājs bija 105 881 eiro. 

Signet Bank 94 darbinieki kopīgiem spēkiem panāca 1 395 000 eiro peļņu jeb 14 840 uz vienu darbinieku, kas ir ievērojams kāpums pret 9 356 eiro uz vienu strādājošo gadu iepriekš. Salīdzinājumam: 2019. gadā otrās efektīvākās bankas Swedbank peļņa uz vienu darbinieku sarukusi par vairāk nekā 17 tūkstošiem, jo 2019. gadā tā bija 61 208 eiro, savukārt 2020. gadā – 44 031 eiro. SEB Banka kritiens bijis saudzīgāks – par nepilniem 8 tūkstošiem uz strādājošo no 54 031 eiro 2019. gadā uz 46 484 eiro 2020. gadā, kas ir ļāvis SEB Banka pērn pakāpties uz otro vietu pelnošāko banku uz vienu darbinieku topā. Savukārt visdramatiskāko efektivitātes samazinājumu piedzīvojusi Citadele – no 26 665 eiro 2019. gadā uz 2 933 eiro 2020. gadā.

Latvija vadītājs Ģirts Kurmis panākumus skaidro ar specializāciju, fokusu un mērķtiecīgu uzņēmuma efektivizācijas uzlabošanu gan no tehnoloģisko risinājumu, gan procesu viedokļa. Šo rezultātu sasniegšanai kritiski svarīga ir darbinieku augstā profesionalitāte un vēlme pieņemt inovācijas, tādējādi augot pašiem un ļaujot augt arī uzņēmumam kā digitālai bankai. Svarīga loma bijusi daudziem ilglaicīgiem Bigbank Latvija darbiniekiem, kuri gadu garumā nav zaudējuši degsmi rast jaunus risinājumus un būt vēl efektīvākiem un pelnošākiem. 

"Kopš 2018. gada esam apņēmīgi uzlabojuši darbības efektivitāti. Rezultāti ir acīmredzami. Ieviestās tehnoloģijas un efektīva darba procesu iestrādes mums palīdzēja līdz ar pandēmijas sākumu ātri pārslēgties uz attālināto režīmu un turpināt produktīvi strādāt. Šī izaugsme uzskatāmi parāda mūsu uzņēmuma virzību kā stratēģiskā līmenī, tā katra darbinieka attieksmē pret darbu. Paralēli darba produktivitātes celšanai cenšamies samazināt nesvarīgas izmaksas un pēc iespējas ieviest tehnoloģiskus risinājumus," skaidro Ģ. Kurmis.

Bigbank Latvija darba efektivitāti apliecina arī cits rādītājs. 2020. gadā tai bija viszemākais pamatdarbības izdevumu īpatsvars pret pamatdarbības ienākumiem (no angļu valodas CIR – Cost to income ratio): 38,5%. Tāpat kā peļņā uz vienu darbinieku, arī šajā rādītājā Bigbank Latvija izdevies uzlabot darba efektivitāti, jo gadu iepriekš izdevumu apmērs pret ienākumiem sasniedza 39,1%.

Tuvākie sekotāji CIR rādītājā ir SEB Banka ar 48,8%, uzlabojot sniegumu par 1%, Rietumu banka ar 55,7% un Swedbank ar 56,6%. Abu pēdējo izdevumu īpatsvars pēdējā gada laikā ir pieaudzis, un tā noticis ar 7 no 10 Latvijas pelnošākajām bankām. Reģionālā Investīciju banka pamatdarbības izdevumos tērējusi vairāk, nekā bija tās pamatdarbības ienākumi 2020. gadā. Kopumā 10 pelnošāko banku vidējais CIR gada laikā ievērojami pasliktinājies – no 64,8% līdz 70.0%.

"Pārdomāts bankas darbības modelis ļauj tai pelnīt vairāk nekā tradicionālām bankām vai nebanku kreditētājiem," rezultātus komentē ekonomists un uzņēmējs Jānis Ošlejs, "lietojot mūsdienīgas vadības metodes, kā, piemēram, 4 Izpildes disciplīnas (4DX) un LEAN pieeju menedžmentā, kā arī ņemot vērā to, ka banka darbojas bez fiziskām filiālēm, tikai attālināti, ar augsti automatizētu klientu apkalpošanas un lēmumu pieņemšanas procesu, Bigbank izdodas nodrošināt ļoti augstu darba efektivitāti un līdz ar to zemas izmaksas. Tradicionālās Latvijas bankas turpina samazināt kreditēšanas apjomu, tāpēc Bigbank ir vieta un iespēja savu tirgus daļu palielināt. Ņemot vērā Bigbank izvēlēto darbības modeli un ļoti sekmīgo tā realizāciju, peļņas rādītāji ir lieliski."

CIR rādītājs kļūst par aizvien nozīmīgāku kritēriju banku un uzņēmumu darbības izvērtēšanā. Tas parāda, cik labi uzņēmuma vadība prot sabalansēt pamatdarbības ienākumus ar pamatdarbības izdevumiem. Proti, cik naudas tai jāiztērē, lai nodrošinātu apgrozījuma rādītājus. Cilvēcei tiecoties samazināt patēriņu, lai nodrošinātu planētas ilgtspēju, arī no uzņēmumiem tiek prasīts strādāt efektīvāk un sasniegt vairāk ar mazākiem resursiem.

Ekonomikas eksperts, bijušais AS Hansabanka valdes priekšsēdētājas vietnieks Uģis Zemturis norāda, ka labs CIR rādītājs ir ap 40% un peļņa uz vienu darbinieku ir atkarīga no bankas darbības profila. Piemēram, Bank Norwegian, Skandināvijā strādājoša patērētāju finansēšanas banka, sasniegusi CIR 23% un tās tīrā peļņa uz vienu darbinieku ir 2 miljoni eiro.

"Ja analizē banku CIR rādītājus Latvijā, tad tie nav elpu aizraujoši – ļoti viduvēji, salīdzinot ar citiem tirgiem. Es teiktu, ka ar šādu vidējo rādītāju banku sektors nav īpaši efektīvs. Pieļauju, ka rādītāju pasliktināja Covid-19 ietekme. Ieņēmumi samazinājās vai nepieauga, taču izmaksas, pārsvarā fiksētās, saglabājās iepriekšējā līmenī. Bankas, kuras nodrošina CIR robežās ap 50%, var justies labi. To akcionāri varētu būt komforta zonā. Ne īpaši iespaidīgo vidējo CIR rādītāju negatīvi ietekmē 3 bankas – Reģionālā Investīciju banka, Citadele un Luminor," analizē U. Zemturis, "lielākais izmaksu postenis bankām ir personāls un ar to saistītās izmaksas. Teorētiski tās ir mainīgās izmaksas, taču būtībā pastāvīgās. Tāpēc bankām, kuru biznesa modelis ir balstīts uz tehnoloģijām, ir vieglāk vadīt izmaksas, gadījumā, ja mainās biznesa apjomi. Ne velti digitalizācijas jautājums ir dienas kārtības augšgalā." Viņš uzsver, ka bankas visā pasaulē pievērš uzmanību efektivitātes jautājumiem, un to vadībai nepārtraukti jānodarbojas ar diviem jautājumiem – kā palielināt ienākumus un samazināt izdevumus. Bankām vēl dienas kārtībā ir kredītriska vadīšana. Ja banku nozare ir stagnējošā posmā – nav būtiskas attīstības, ieņēmumu pieaugums ir niecīgs, tirgus ir sasniedzis zināmu briedumu un klientu skaits nepieaug, produktu lietošanas aktivitātes rādītāji nepieaug –, tad galvenais fokuss ir darbības efektivitāte. Te gan jāņem vērā, ka specializētām bankām darbības īpatnību dēļ to ir vieglāk sasniegt.

"Parasti korporatīvajām bankām ir daudz mazāks darbinieku skaits pret klientu skaitu, ienākums no viena klienta daudz lielāks nekā universālajām bankām, attiecīgi arī peļņa uz vienu darbinieku ir būtiski lielāka. Bet izmaksas uz vienu darbinieku ir augstākās nekā universālajās bankās," stāsta bijušais baņķieris, uzsverot, ka specializētās bankas nav īsti labi salīdzināt ar universālajām.

 

Dalies ar šo rakstu

Uz sarakstu