Pēc IZM kritērijiem Rundāles novadā nebūtu nevienas vidusskolas klases
Rundāles novada domes speciāliste izglītības un informācijas tehnoloģiju jomā Zinaida Sparāne aģentūrai LETA komentēja, ka, viņasprāt, IZM iecere ieviest minimālo skolēnu skaitu 10.klases atvēršanai ir vērtējama neviennozīmīgi, jo, nosakot skolēnu skaitu klases atvēršanai, netiek ievērota skolas izglītības kvalitāte.
"Ne visas lielākās izglītības iestādes spēj nodrošināt izglītojamajiem kvalitatīvu izglītību. Varbūt ir vērts padomāt par nosacījumiem mazo vidusskolu saglabāšanai, līdzīgi kā ģimnāziju statusa piešķiršanai, kuros ir ņemta vērā arī izglītības kvalitāte," pauda Sparāne.
Viņa atgādināja, ka novadu lielums ir dažāds, un līdz ar to noteikt vienu skaitli būtu nevietā. Drīzāk būtu vēlams noteikt, ka mazos novados, piemēram, ar iedzīvotāju skaitu līdz 5000, tas varētu būt mazāks, piemēram, 12.
Patlaban, ieviešot šādu minimālo skolēnu skaitu vidusskolas klases atvēršanai novados, kas būtu 14 bērni, Rundāles novadā nebūtu nevienas vidusskolas klases. Perspektīvā, neatverot kādu vidusskolas klasi, tas varētu apdraudēt vidusskolas pastāvēšanu, uzskata pašvaldības pārstāve.
Runājot par Pilsrundāles vidusskolas nodrošināto izglītības kvalitāti, viņa uzsvēra, ka skola pēdējo sešu gadu laikā ierindojas labāko lauku skolu sarakstā "Draudzīgā aicinājuma" fonda veidotajā skolu reitingā.
"Tā, piemēram, 2009.gadā un 2010.gadā lauku skolu grupā Pilsrundāles vidusskola kopvērtējumā bija pirmajā vietā, 2013.gadā - trešajā vietā," pauda Sparāne.
Kā ziņots, lai sakārtotu Latvijas skolu tīklu, IZM rosinājusi ieviest minimālo skolēnu skaitu 10.klases atvēršanai.
Pagaidām IZM pedagogu darba samaksas modeļa izstrādes darba grupai piedāvā apspriest pirmos iespējamos variantus. Tie paredz, ka vidusskolas klasi republikas nozīmes pilsētas skolā varētu atvērt, ja tajā pieteiksies 22 bērni, reģionālās nozīmes attīstības centros - 18 bērni, bet novados - 14 bērni.
Uz sarakstu
