Sudrabas partija lems par rīcību Valsts prezidenta vēlēšanās
Partija "No sirds Latvijai" (NSL) pirmdien, 18.maijā, plāno lemt par rīcību Valsts prezidenta vēlēšanās.NSL valdes un frakcijas kopsēde pirmdien no plkst.16 notiks partijas birojā Aldaru ielā 10-3, aģentūru LETA informēja politiskā spēka līdere Inguna Sudraba. Sēdē tiks skatīti arī vairāki citi jautājumi, tāpēc tā, iespējams, varētu ieilgt.
Sudraba aģentūrai LETA pastāstīja, ka viņas vadītās partijas valde un Saeimas frakcija šodien kopsēdē spriedīs par rīcību Valsts prezidenta vēlēšanās. Partijas kopsapulce ir vienojusies par Saeimas deputāta Gunāra Kūtra virzīšanu uz Valsts prezidenta amatu, taču frakcijas gala lēmums par to, vai oficiāli virzīt Kūtri Valsts prezidenta amatam, būšot atkarīgs no paša deputāta pieņemtā lēmuma.
Vaicāta, par kuru kandidātu politiskais spēks balsos, ja Kūtris tiks izvirzīts, taču "izkritīs" kādā no pirmajiem balsojumiem, Sudraba norādīja, ka arī par to tiks spriests pirmdien.
Tikmēr Latvijas Reģionu apvienības (LRA) politiķi apgalvo, ka viņiem pagaidām neesot plāna, kā rīkoties gadījumā, ja tās nominētais Valsts prezidenta amata kandidāts Mārtiņš Bondars balsojumā "izkritīs", un, iekams tas nebūs noticis, partijai šāda plāna arī nebūšot.
No Saeimas Kārtības ruļļa izriet, ka gadījumā, ja pirmajā balsojumā neviens no kandidātiem nebūs ieguvis ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu, par visiem kandidātiem tiks balsots otrreiz. Ja arī tad neviens netiks ievēlēts, vēlēšanas turpināsies, izslēdzot katrā turpmākajā vēlēšanu balsojumā to kandidātu, kas iepriekšējā balsojumā būs ieguvis vismazāk balsu. Kārtības rullī jēdziena "balsojums" vietā gan lietots vārds "kārta", taču publiskajā telpā ar "kārtu" bieži vien saprot visu balsojumu ciklu par tajā pieteiktajiem kandidātiem.
Vaicāts par politiskā spēka rīcību, ja Valsts prezidenta vēlēšanās pēc viena vai vairākiem balsojumiem "izkritīs" LRA izvirzītais kandidāts Mārtiņš Bondars, LRA Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Dainis Liepiņš aģentūrai LETA atbildēja, ka nevēlas nodarboties ar spekulācijām par šo jautājumu. Viņš norādīja, ka vispirms jāsagaida, vai tā notiks, un tad arī tiks pieņemts lēmums, kā rīkoties.
Politiķis sacīja, ka matemātiskās diskusijas par to, kā izvērtīsies vēlēšanas, ir neauglīgas. Viņš aicināja sagaidīt balsojumus, jo pašreizējās spekulācijas radot nevēlamu gaisotni ap vēlēšanu procesu. Liepiņš norādīja uz sava veida neskaidrību gaidāmajās vēlēšanās, par ko liecinot, piemēram, partijas "Vienotība" pārstāvju iepriekš paustais par atbalstu gan aizsardzības ministram Raimondam Vējonim (ZZS), gan Eiropas Savienības (ES) tiesas tiesnesim Egilam Levitam.
Partijas panākušas vienošanos, ka Valsts prezidentu varētu vēlēt īpaši sasauktā Saeimas ārkārtas sēdē 3.jūnijā, taču oficiāls lēmums par prezidenta vēlēšanu datumu vēl nav pieņemts.
Sākotnēji koalīcija plānoja vienoties par vienu kandidātu Valsts prezidenta amatam, taču tas neizdevās.
11.maijā Zaļo un zemnieku savienība prezidenta amatam piedāvāja savu kandidātu - aizsardzības ministru Vējoni. Viņam oficiāli atbalstu pauda arī "Vienotība", taču vēlāk izrādījās, ka atsevišķi "Vienotības" deputāti vēlas balsot citādi.
Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) paziņoja, ka kopā ar dažiem "Vienotības" deputātiem un NSL deputātu Ringoldu Balodi Valsts prezidenta amatam virzīs tiesību eksperta Levita kandidatūru.
Tikmēr opozīcijā esošā "Saskaņa" nolēma Valsts prezidenta amatam virzīt savas frakcijas deputātu Sergeju Dolgopolovu, bet LRA - savu līderi Bondaru. Savukārt NSL nolēma, ka Valsts prezidenta amatam virzīs Kūtri, tomēr pastāv iespēja, ka oficiāli viņa kandidatūra netiks pieteikta.
Valsts prezidenta amata kandidatūras oficiāli jāizvirza no 19.maija līdz 24.maijam, savukārt Saeimas sēde prezidenta vēlēšanām sasaucama no 29.maija līdz 8.jūnijam, aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā. Uz sarakstu