Valodu skolu asociācija: skolās jāuzlabo svešvalodu apmācību sistēma
Jau šobrīd zemais vidusskolu absolventu svešvalodu līmenis liecina, ka svešvalodu apguve Latvijas skolās ir zemā līmenī, norādot uz inovāciju un pasaulē pierādītu valodu apmācību metožu trūkumu Latvijas skolās. Par to, ka vidusskolu absolventiem Latvijā šobrīd ir vājas svešvalodu zināšanas, liecina gan "Berlitz" svešvalodu zināšanu pārbaudes rezultāti, kurās no 10 līmeņiem visbiežāk sastopams ir vien 3.zināšanu līmenis, gan arī starptautisko IELTS vai TOEFL svešvalodu eksāmenu rezultāti, kuros mūsu vidusskolu absolventi bieži vien nespēj iegūt prasīto punktu skaitu, lai studētu ārzemēs. Tādējādi vājās svešvalodu zināšanas mazina arī mūsu jauniešu konkurētspēju darba tirgū.
Inga Zeide, "Berlitz" valodu centra direktore, Valodu skolu asociācijas valdes locekle: "Asociācijas biedriem ir skaidri definēti, pasaulē atzīti kritēriji, kas nosaka valodas apguves efektivitāti. Zemais vidusskolu absolventu svešvalodu zināšanu līmenis ļauj secināt, ka šie kritēriji netiek ņemti vērā Latvijas skolās. Zināšanas, ko skolās apgūst desmit gadus, ar tādu pašu mācību intensitāti valodas centrā var apgūt gada laikā. Mēs būtu priecīgi, ja ministrija mums sniegtu iespēju to pierādīt."
Valodu skolu asociācijas biedri ir gatavi mācību gada laikā veikt angļu valodas apmācības vispārizglītojošās skolas vidusskolas klasei un pēc gada salīdzināt rezultātus ar citām vidusskolas klasēm.
Inga Zeide, "Berlitz" valodu centra direktore, Valodu skolu asociācijas valdes locekle: "Ar šāda eksperimenta palīdzību mēs varētu identificēt iespējamos uzlabojumus valsts izglītības iestādēs valodu apmācību jomā. Šobrīd skolās izmantotā metodika nav mainījusies vismaz pēdējo trīsdesmit gadu laikā. Inovāciju un jaunu metožu ieviešana noteikti palīdzētu uzlabot svešvalodu zināšanu līmeni. Kā zināms, svešvalodu zināšanas nepieciešamas gan sadzīvē, gan arī, veidojot profesionālo karjeru, bet šī brīža izglītības sistēma ierobežo jauniešu iespējas veidot iespējami veiksmīgu karjeru pēc skolas beigšanas."
Kā norāda Inga Zeide, veiksmīgas valodas apguves kritēriji paredz, ka pasniedzējam būtu jāpasniedz sava dzimtā valoda, piemēram, vācu valoda būtu jāmāca pasniedzējam, kuram tā ir dzimtā valoda. Tāpat arī apmācību laikā būtu pilnībā jāizvairās no skolnieku dzimtās valodas lietošanas un mācību procesā jāizmanto tikai apgūstamā svešvaloda. Eksperti arī apgalvo, ka šobrīd skolās svešvalodas gramatika tiek mācīta atsevišķi no sarunvalodas. Efektīvas valodu apmācības pamatprincipi paredz, ka gramatika un sarunvaloda jāskata vienotā kontekstā, gluži tāpat kā tas notiek dabiskā valodu apguves procesā. Vismaz daļēja šo nosacījumu ieviešana Latvijas skolās ievērojami palielinātu svešvalodu apmācību kvalitāti.
Valodu skolu asociācijā ietilpst "Valodu mācību centrs", "Berlitz", "Durbe Tūre", "Ozolzeme", "Gemma Plus", "Gengo", "Intas Straubergas mācību centrs, "International correspondece course", Japāņu valodas un kultūras studija, "Lated", "Latvijas Tautas skola", "Mirte" un "Skrivanek Latvia Valodu skola",.
Uz sarakstu
