Vecāki plāno noteikt standartus cieņpilnai skolas videi
"Latvijas Vecāku foruma" dalīborganizācijas - biedrība "Vecāki par izglītību" un "Izglītība un atbalsts Latvijas ģimenēm" - līdz šā gada beigām sadarbībā ar ārvalstu un Latvijas speciālistiem plāno noteikt vecākiem saprotamus, konkrētus, izmērāmus mērķus un to indikatorus, pēc kuriem varētu noteikt, vai skolas vide Latvijā ir cieņpilna un iekļaujoša.Kā aģentūru LETA informēja "Latvijas Vecāku foruma" pārstāve Kristiāna Kalniņa, tad iecerēts arī skaidrot vecākiem, ko īsti nozīmē iekļaujoša un cieņpilna skola, kāda ir iesaistīto pušu atbildība un vecāku līdzdalības iespējas.
Patlaban tiek diskutēts par dažādām Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) iecerētajām izglītības reformām, kuru apspriešanā aktīvi iesaistījušās arī vecāku organizācijas. "Mēs vēlamies, lai izglītības politika balstītos uz skaidri nospraustiem, izmērāmiem mērķiem, rūpīgu faktu analīzi, izmantojot pētniecības rezultātus un citu valstu labāko pieredzi. Diemžēl mūsu pieredze liecina, ka patlaban valstī nereti netiek apkopoti un analizēti dati, lai noteiktu izglītības sistēmas kvalitāti un efektivitāti un noderētu politikas izstrādē, vismaz attiecībā uz iekļaujošu, kā arī drošu un cieņpilnu skolu," akcentē vecāki.
Tādējādi esot būtiski saprast kritērijus, pēc kuriem būs zināms, ka jaunās politikas rezultātā vide kļuvusi iekļaujošāka. Kā piemērs tiek minēts tas, ka līdz šim no IZM vecākiem trūkst konkrētu datu par to, cik valstij izmaksā viens bērns ar īpašām vajadzībām speciālajā skolā. No vecākiem pieejamās IZM informācijas neesot arī skaidrs bērnu skaits Latvijā, kuriem diagnosticēta disleksija, tādējādi arī nav saprotams, cik daudz finanšu līdzekļu būtu vajadzīgs, lai palīdzētu šiem bērniem mācīšanās procesā vispārizglītojošā skolā, un vai tiešām kvalitatīva iekļaujošā izglītībā ir dārgāka nekā segregētā izglītība.
Kā vēl viens piemērs tiek minēts tas, ka Pasaules Veselības organizācija 2012.gadā publiskotajā pētījumā konstatējusi Latvijas skolās vienus no augstākajiem vienaudžu vardarbības rādītājiem, bet nav skaidrs, vai Latvijas skolās pastāv mobinga un fiziskas aizskaršanas gadījumu sistemātiska fiksēšana un visā skolā vienota stratēģija to risināšanai un cik skolās tā pastāv.
Vecāki norāda, ka lielai daļai sabiedrības trūkstot izpratnes par to, kas ir mobings un kādas ir tā sekas, kā arī bieži paši pieaugušie ir emocionāli vardarbīgi, piemēram, pēc nesenā Jaunjelgavas vidusskolas skolēnu vardarbības gadījuma un Ventspils traģēdijas, kad māte ielēca Ventā ar saviem bērniem, publiskajā telpā netrūka agresijas pilnu komentāru pret notikumos iesaistītajiem.
"Likumsakarīgi, ka nevaram gaidīt cieņpilnu attieksmi bērnu vidē, kamēr mēs, paši pieaugušie, demonstrējam necieņu pret līdzcilvēkiem un agresīvu uzvedības modeli, tādēļ ļoti svarīgi veicināt sabiedrības izpratni par to, kas ir cieņpilna un iekļaujoša vide. Diemžēl publiskā informācija par iekļaujošo izglītību nereti ir maldinoša un pat tendencioza," akcentē vecāki.
Tā kā Ziemeļvalstīs ir labi panākumi iekļaujošas un drošas skolas vides veidošanā, biedrības plāno iepazīties ar Islandes un Norvēģijas vecāku organizāciju pieredzi, kā arī rīkot diskusiju ar atbildīgajām amatpersonām un speciālistiem par sabiedrībai saprotamiem, izmērāmiem mērķiem un indikatoriem jeb kritērijiem virzībā uz iekļaujošām un cieņpilnām skolām.
Indikatorus plānots noteikt projekta "Par cieņpilnām un iekļaujošām skolām Latvijā, izmantojot kvalitatīvu, uz datiem balstītu interešu aizstāvību un sabiedrības informēšanu" gaitā, ko atbalsta Ziemeļu ministru padome. Projekta partneri ir Norvēģijas Nacionālā primārās un sekundārās izglītības vecāku komiteja un Islandes Nacionālā vecāku asociācija. Uz sarakstu