Vecauces pils – viena no pirmajām angļu neogotikas stila ēkām Latvijā

Vecauces pils jeb Vecauces muižas kungu māja, celta laikā no 1842. līdz 1845. gadam, atrodas Auces novada Vecauces pagasta Vecaucē. Muižas kungu māja ir viena no pirmajām angļu neogotikas stila ēkām Latvijā, apbūvei iekļaujot arī klētis, zirgu stalli, dārznieka māju, ainavu parku, dīķus un liepu aleju. Vecauces pils un muižas apbūve ir valsts nozīmes arhitektūras pieminekļi.

Muižas kungu namā šobrīd darbojas tūrisma un kultūras centrs, tajā ir iekārtota viesnīca un apskatāma ar muižu saistīta vēstures ekspozīcija. Tāpat tajā atrodas LLU mācību un pētījumu saimniecība "Vecauce".

Vēsture

Pirmo reizi rakstos muiža minēta jau 1616. gadā, kad ticis sasaukts Kurzemes un Zemgales hercogistes landtāgs, tomēr iekšējo konfliktu dēļ tas no turienes ticis pārcelts uz Jelgavu. Līdz 1672. gadam muiža piederēja Fītinghofu dzimtai, pēc tam Zemgales un Kurzemes hercogiem, līdz 1768. gadā muiža nokļuva grāfu Mēdemu dzimtas īpašumā; dzimtas pārvaldībā Vecauces muiža atradās no 1760. gada līdz pat 20. gadsimta sākumam.

Vecauces muižas kungu māja celta laikā no 1842. līdz 1845. gadam pseidogotiskā angļu-sakšu stilā pēc Berlīnes arhitekta un eklektiķa Fridriha Augusta Štīlera meta. Tiek uzskatīts ka projekta pasūtītājs bijis grāfs Kārlis fon Mēdems. Pils veidota no atsevišķiem kubiskiem elementiem ar paaugstinātu rizalītu centrā un slaidu, asimetriski novietotu torni. 19. gadsimta otrajā pusē ēkai piebūvēja altānu, bet 20. gadsimta sākumā verandas torni.

1889. gadā grāfs Mēdems no savas muižas sāka iznomāt zemi uz obroka pamata apbūvēšanai, kas ir bijis sākums Auces pilsētai. 1905. gadā notika mītiņi, karaspēka un nemiernieku sadursmes, kā rezultātā pili daļēji nodedzināja un izlaupīja, kā arī nodedzināja labības šķūni, kas bijis pilns ar nekultu labību. Īpašnieki ēku 1907. gadā atjaunoja, tiesa – bez sākotnējā greznuma. 1920. gadā Vecauces muižas pili un zemi no grāfa atraitnes Marijas nopirka Latvijas valdība un tajā ierīkoja mācību saimniecību lauksaimniecības studentiem.

 

Muižas kungu nams mūsdienās

II Pasaules kara laikā iznīcināto lauksaimniecības studentu prakses bāzi atjaunoja kā Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas saimniecību. Tika atjaunots sagrautais tornis, ēkas dienvidu spārns, kā arī jumta konstrukcijas. Pils iekštelpās tika veikta pārbūve un tās pielāgoja studentu apmācībai. Pēdējie vērienīgie remontdarbi pilī veikti laikposmā no 1988. gada līdz 1993. gadam.

Vecauces muižas pili ieskauj 13 hektārus plašs parks ar vairākiem dīķiem un saliņām, krūmiem, pastaigu celiņiem; tā tālākajā galā reiz atradies fazānu dārzs. Parkā uzstādīti pieminekļi pirmajam mācību saimniecības "Vecauce" vadītājam Jānim Bergam, kā arī profesoram Jānim Apsītim. Savukārt tornī apskatāma ekspozīcija par Vecauces muižu. No 30 metrus augstā pils torņa paveras ainavisks skats uz muižas parku.

Plašās pils telpas pieejamas dažādu pasākumu rīkošanai; tajās tiek rīkoti arī kultūras pasākumi un semināri. Uz vietas iespējams nobaudīts pils virtuvē gatavotās gardās maltītes, kas tapušas no pašu audzētiem dārzeņiem, augļiem un ogām.

Dalies ar šo rakstu

Uz sarakstu
Pilseta24.lv neatbild pievienotajiem lasītāju komentāriem, kā arī aicina portāla lasītājus, rakstot komentārus, ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā Pilseta24.lv patur tiesības liegt komentēšanas iespēju. Komentāros publicējamā teksta garums ir ierobežots līdz 1000 zīmēm. Nereģistrētiem lietotājiem ir aizliegta HTML un hipersaišu publicēšana!
Komentāri (0)