Bauskas mērs aicina teritoriālā reformā neignorēt pašnoteikšanos

Viņaprāt, jebkādam administratīvi teritoriālās reformas turpinājumam vajadzētu notikt, ievērojot brīvprātīgas apvienošanās principu, kas ne vienmēr tika ievērots iepriekšējās reformas laikā. Esot tikai loģiski, ka katrā novadā vajadzētu būt attīstības centram ar vismaz 1000 iedzīvotājiem un atbilstošai infrastruktūrai.

"Attiecībā uz sadarbības teritoriju veidošanu ap reģionālas nozīmes attīstības centriem, varu teikt, ka šāda sadarbība pie mums jau notiek. Bauskas novada būvvalde sniedz savus pakalpojumus Iecavas, Vecumnieku un Rundāles novadiem uz savstarpēju līgumu pamata. Līdzīgi līgumi ir par Bauskas Tūrisma informācijas centra un Bauskas Centrālās bibliotēkas pakalpojumiem, bet ar Rundāles novadu mums ir kopīgas mācību priekšmetu metodiskās apvienības," skaidroja Ābelnieks.

Kā ziņots, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) valdības koalīcijas partneriem iesniegusi jaunu reformas koncepciju, kurā piedāvāti divi iespējamie reformu varianti.

Viens no ministrijas piedāvātajiem variantiem paredz, ka tiks izveidots 49 novadu un deviņu republikas pilsētu administratīvā iedalījuma modelis. Izstrādājot šo modeli, ņemti vērā vairāki kritēriji - attīstības centrs ar vismaz 1000 iedzīvotājiem, izveidots ceļu tīkls un atbilstoša infrastruktūra. Kā kritēriji ir arī vismaz viena perspektīva vidusskola novadā un tas, ka vidējais attālums no apdzīvotām vietām līdz novada administratīvajam centram ir ap 30 kilometriem.

Kā otru variantu VARAM piedāvā sākotnēji 29 sadarbības teritoriju izveidošanu ap nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centriem, kur pašvaldībām būs iespēja brīvprātīgi pievienoties.

Iepriekšējā reforma nav devusi cerēto rezultātu - tā secinājusi VARAM. Piemēram, pēc reformas vēl joprojām ir daudzi novadi, kas neatbilst likumā noteiktajiem novadu veidošanas kritērijiem, tāpat vairākos novados nav spēcīgu attīstības centru, novadu pašvaldības iedzīvotāju skaita ziņā ir ļoti neviendabīgas.

Uz sarakstu