Bauskas pils muzejā būs pasākums par alkohola lietošanu pilīs
Bauskas pils muzeja sabiedrisko attiecību speciāliste Ilva Neimane aģentūru LETA informēja, ka pasākumā tā apmeklētāji uzzinās, kādus dzērienus lietoja dažādu kārtu pārstāvji ikdienā, svētku reizēs un rituālos un kādos traukos tos pildīja.
Ekspresizstādē tiks eksponēti Bauskas pils arheoloģiskajos izrakumos atrasti stikla un keramikas trauku fragmenti.
Pasākumu vadīs muzeja speciāliste Ilona Ozola, un par izstādē redzamajiem trauku fragmentiem stāstīs Bauskas pils muzeja ekspozīciju un izstāžu kuratore Vineta Skalberga.
"Dzērienus izmantoja ikdienā, nākotnes pareģošanas rituālos, godos, dzīrēs, bērēs, dziedniecībā, krogos, tavernās, pilīs un muižās. Pils pastāvēšanas laikā lietoja dažādus alkoholisko dzērienu veidus - alu, alus pienu un sieru, medus dzērienu. Parastākais zemnieku ikdienas dzēriens, ko lietoja slāpju veldzēšanai, bija plānalus jeb dzira vai pataks. Taču augstāko kārtu pārstāvji pamatā lietoja vīnu un alu," klāstīja muzeja pārstāve.
Izpētīts, ka Latvijas teritorijā līdz 17.gadsimtam degvīns jeb brandavīns gatavots dažās muižās, nelielā apjomā, kā alkoholisko dzērienu to tikpat kā nelietoja, bet izmantoja kā zāles. Alus pienu gatavoja, savārot alu ar pienu, to uzskatīja par svētku un viesību cienastu, skaidroja Neimane.
Ap sesto gadsimtu alu brūvēja arī klosteros. Sākotnēji to lietoja gavēņa laikā, taču vēlāk pārdeva svētceļniekiem un tirgotājiem, kuri apmetās klosteru krogos. Alus pārdošana veidoja lielu daļu klosteru ienākumu.
Alus darīšana līdz devītajam gadsimtam tika uzticēta tikai sievietēm, jo uzskatīja, ka viņas darbu padara rūpīgāk, ar lielāku atbildību. Pēc devītā gadsimta alus darītavās vīrieši sāka brūvēt alu pēc savas garšas - stiprāku. Vēstures liecībās atrodama informācija, ka līdz pat 18.gs. valdīja uzskats, ka alu jāmāk gatavot katrai saimniecei, klāstīja Neimane.
Pasākuma noslēgumā būs iespēja degustēt kādu dzērienu.
Uz sarakstu
