Iecavas lielā Ziemassvētku egle iedegta priecīgā noskaņojumā

Kopš piektdienas, 11.decembra, Iecava ir kļuvusi gaišāka, jo lielajā eglē pie kultūras nama tika iedegtas simtiem krāsainu lampiņu, pilsētas informācijas portālam Bauska24.lv pavēstīja Iecavas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Anta Kļaveniece.
Lai redzētu egles iedegšanos, bija saradies krietns pulks gan lielu, gan mazu iecavnieku. Bērniem tas izvērtās par vareni jautru pasākumu, jo mūzikas pavadībā rotaļās viņus vedināja Vinnijs Pūks un viņa draugs Sivēns.
"Šādā pasākumā esmu pirmo reizi, jo pirms tam nebiju Latvijā. Varēja būt sniegs, tad būtu vēl jautrāk, taču tik un tā mums abiem ar Amandu ļoti patīk," savos iespaidos dalījās četrgadīgās meitenītes tētis Armands Rozentāls. Četrus gadus viņš braukājis peļņā uz ārzemēm, bet šogad atgriezies Latvijā, jo apnicis būt projām no ģimenes. "Ilgi biju prom, pārāk maz redzēju meitu, tāpēc izdomāju paņemt pārtraukumu, lai gan ar darba iespējām Latvijā ir pašvaki."
"Šurp atvedām meitiņu Aleksandru Eleonoru, kurai ir gads un viens mēnesis. Rotaļās viņa vēl neiet, taču sejas izteiksme, vērojot notiekošo, nemainās – visu laiku smaida," pastāstīja meitenītes vecāki Liene Kociņa un Jānis Brūveris, gaidāmajos svētkos gan sev, gan citiem iecavniekiem vēlot prieku, laimi, saticību un daudz dāvanu.
Arī Rita Simsone ar prieku vēroja, kā viņas bērni - Patrīcija un Mārtiņš - iesaistās pasākuma aktivitātēs. "Ja jau ar azartu iet rotaļās, tad noteikti patīk. Kad ir kāds bērnu pasākums, vienmēr cenšamies tos apmeklēt," pastāstīja Rita. Tuvojoties Ziemassvētkiem, viņa vēl, lai viss piepildās, bet galvenais – veselību.
Anna, Viktors un viņu piecgadīgā meitiņa Anastasija ir ukraiņi, bet nu jau gandrīz piecus gadus dzīvo Iecavas novadā. Par pasākumu nav zinājuši, bet, braucot uz bērnudārzu pēc meitas, piesaistījusi rosība pie kultūras nama. Tad nu kopā nākuši lūkot, līdzi ņemot arī pāris mēnešus veco haskija kucīti Aizu. Viktors iepriekš strādājis Dānijā, bet tad biznesa dēļ nācies pārcelties uz Latviju. Viņš strādā par menedžeri uzņēmumā "Baltic Devon Mink", kam Iecavas novadā pieder ūdeļu audzētava. Blakus uzņēmumam uzbūvētas nelielas mājiņas, kurās dzīvo speciālisti, un vienā no tām dzīvo arī ģimene. Meita Latviju jau varot saukt par savu dzimteni, jo šeit ieradusies gada vecumā, un tas nozīmē, ka visu savu apzinīgo mūžu pavadījusi te. Tagad Anastasija iet bērnudārzā, runā latviešu valodā. Vecākiem ar valodas apgūšanu iet grūtāk. Anna jau nokārtojusi otrā līmeņa valodas eksāmenu, bet Viktoram runāšana sagādā grūtības. Viņš ir pārliecināts, ja cilvēki ar viņu uzreiz nesāktu runāt krieviski, tad ar latviešu valodas apguvi ietu raitāk.