Iecavas novada pašvaldībai un iedzīvotājiem daudz neskaidrību par "Rail Baltica"
Iecavas novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Annija Jakovļeva aģentūrai LETA pastāstīja, ka kopumā pausts atbalsts, taču palicis daudz neskaidrību.
Uz sapulci bija atnākuši aptuveni simts cilvēku.
Pašvaldības pārstāve skaidroja, ka pašu līnijas izbūvi gan pašvaldība, gan iedzīvotāji saskata kā progresīvu ieceri un lolo cerības, ka tas varētu vecināt infrastruktūras attīstību un varbūt jaunas darba vietas, taču tas esot priekšstats, kam pagaidām trūkst apstiprinājuma.
Sapulces gaitā vairāk atbalsta izskanējis tā sauktajai A alternatīvai, kuras shēma iecavniekiem un pašvaldībai šķitusi pieņemamāka, jo mazāk skar privātīpašumus.
Visvairāk neziņas un bažu iedzīvotājiem ir par to, kādā apmērā tiks maksātas kompensācijas par atsavinātām zemēm un kā būs iespējams risināt lauksaimnieku problēmu saistībā ar to, ka dzelzceļš sadalīs vienas saimniecības zemes. Cilvēki ir neziņā, kā pārvietos savu tehniku un aprīkojumu no lauka uz lauku, skaidroja Jakovļeva.
Tāpat neskaidra ir dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" varbūtēja ietekme uz vidi, ieskaitot trokšņu līmeni. Šajā ziņā pagaidām arī trūkst informācijas.
"Iedzīvotāji ir norūpējušies, bet nevarētu teikt, ka neatbalstītu," novēroja Jakovļeva.
"Rail Baltica" projekts paredz jaunas 1435 milimetru jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs. Latvijai tas izmaksātu 1,27 miljardus eiro, bet visās trīs Baltijas valstīs kopā - 3,68 miljardus eiro. Eiropas Komisija varētu līdzfinansēt 85% no kopējām šī projekta izmaksām.
2015.gadā tiks iesniegts finansējuma pieprasījums Eiropas Komisijai, lai 2016.gadā varētu sākties darbi. Tālākā finansēšana paredzēta no nākamā finanšu perioda naudas - no 2020.gada.
Uz sarakstu
