Keramiķa Andreja Ķiģeļa darbu retrospektīva Kalnciema kvartāla galerijā 

“Es biju paguris, un mana sirds bija pagurusi,” saka keramiķis Andrejs Ķiģelis (1939), vaicāts par iemesliem, kāpēc pagājušā gadsimta deviņdesmitajos pameta mālus un visu keramikas nozari; kā ar nazi nogrieza, lai vairāk nekā trīsdesmit gadus, kā pats saka, rāmi sēdētu Gaujas krastā un vērotu dabu. Varbūt tik retumis piesēžoties pie virpas darbnīcā, lai mazbērniem un mazmazbērniem parādītu, kā izskatās māls un ko ar to var iesākt.  

Savukārt līdz tam brīdim Andrejs Ķiģelis bija spoža zvaigzne Latvijas 20. gadsimta otrās puses keramikas debesīs, daudzējādā ziņā celmlauzis un pirmgājējs. Šķiet, zināmākais un šobrīd vēl joprojām pieejamais darbs ir 1969. gadā radītā dekoratīva keramikas siena aptiekā Audēju ielā Vecrīgā (kopā ar grafiķi, vēlāk keramiķi Māri Ozoliņu, metālkalums: Ināra Gulbe). Darbs, ko pilnīgi neraksturīgi padomju okupācijas laika striktajai subordinācijai Andrejs Ķiģelis realizēja, būdams vēl students un ko apdedzināja Bolderājas būvmateriālu fabrikā – ne pašā mākslinieciskākajā vietā. Izglītība pie sava laika labākajiem keramiķiem, radošs darbs būvmateriālu fabrikā, mākslas keramikas cepļa izveidošana un vadīšana kolhozā “Ezerciems”, radošs darbs keramikas studijā “Logs”, personālizstādes, ceļojošās izstādes, tematiskās grupu izstādes, īpaši saistībā ar laikmeta novitāti – lielformāta dārza keramiku. Kuratora darbs, pirms šis vārds kļuva populārs, un Kurzemes keramikas tradīciju saglabāšana un popularizēšana iepretim labi zināmajai Latgalei. Sabiedrisko ēku interjera un vides noformējuma projekti dažādās pilsētās Latvijā un ārpus tās. “Virpnieki”, ko uzbūvēja īpaši keramikas mākslas taisīšanai un rādīšanai, ar vislielāko privāto apdedzināšanas krāsni Latvijā, izstāžu telpu un brīvdabas eksponēšanas zonu lielformāta skulptūrām. Un vēl, un vēl… 

Intensitāte, iniciatīva, patstāvīga radošā doma un radikālas izvēles jaušamas visā Andreja Ķiģeļa radošās dzīves trajektorijā un būtiski atšķir viņu no laikabiedriem, kolēģiem, kuru profesionālās dzīves izvēles ir konvencionālākas, mērenākas. 

Izstāde “Pamestais māls” ir pirmais pietuvinājums izcilā keramiķa radošajai darbībai, kas nu jau no aktīvās fāzes ir pārgājusi mantojuma statusā. Ekspozīcijā apkopoti dažādu periodu darbi pusgadsimta amplitūdā, uzmanības centrā paturot Andreju Ķiģeli tieši kā lielo keramikas formu meistaru. Ir agrīni studiju darbi no Liepājas mākslas skolas un Latvijas Mākslas akadēmijas. Pirmais izstāžu darbs. Ir mākslinieciski augstvērtīgi objekti un to grupas, kuru ekvivalenti atrodami Dekoratīvās mākslas un dizaina, Latvijas Mākslinieku savienības un citos muzejos; vairāki no tiem restaurēti īpaši eksponēšanai šajā izstādē. Galerijas ārtelpā eksponēts viens no vēlīniem Andreja Ķiģeļa radītiem dārza keramikas darbiem – objekts “Pie jūras”, kas 80. gados rādīts gan dārza keramikas izstādē, gan Kurzemes keramikas dienu izstādē Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā. Ir arī pēdējie darbi, kas tā arī palikuši nepabeigti. 

Pats autors smejas un saka: “Tie jau pārpalikumi, labākais, kas bija, ir aizgājis tautās. Pie manis tik kaut kādi paraudziņi palikuši, uz kuriem glazūru pamēģināt, un neizdevušies gabali, ko nevar pasaulei rādīt.” Taču laikā, kad 20. gs. otrās puses materiālais kultūras mantojums ir zudis vai apzināti tiek likvidēts, ikviens priekšmets var kļūt par atslēgu, ar kuras starpniecību atvērt izpratnei laikmetu, apstākļus un to uzliktos ierobežojumus, pavērtās iespējas, radošo domu un radošas personas unikālo redzējumu mākslā. 

Ekspozīciju papildina fotogrāfijas, diapozitīvi un grafiskie materiāli no mākslinieka, viņa ģimenes un draugu personiskajiem krājumiem. Tie iepriekš lielākoties nav bijuši publiskoti un ļauj pastarpināti ieskatīties radošajā procesā, darbu izgatavošanas tehniskajā pusē. Ļauj arī iepazīt projektus, kas dabā vairs neeksistē, ir palikuši vien projekta formā vai arī dažādu iemeslu dēļ vairs nav pieejami klātienē. Tāds ir, piemēram, pēdējais lielformāta pasūtījums – milzīgās Novokuzņeckas metalurģijas fabrikas atpūtas zāles noformējums padomju valsts pēdējos gados. 

Kopumā keramiķa Andreja Ķiģeļa darbu izstāde “Pamestais māls” veido laika līniju – plūdumu, kurā vien īsā, bet tomēr pieskārienā var izsekot dažādiem laikmetiem un pagriezieniem Latvijas profesionālajā lietišķajā mākslā, kā arī vienas radošas personības izvēlēm keramikā. 

Izstāde ir daļa no plašāka pētījuma par keramiķa Andreja Ķiģeļa radošo mantojumu. Pētījumu finansiāli atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds. 

Pētījuma un izstādes realizācija – Rīgas Porcelāna muzejs, Latvijas mutvārdu vēstures pētnieku asociācija “Dzīvesstāsts”.  

Izstāde “Pamestais māls” apmeklētājiem atvērta Kalnciema kvartāla galerijā Kalnciema ielā 35, Rīgā, darbadienās pulksten 10.00–18.00, sestdienās pulksten 10.00–16.00, svētdienās slēgts. Ieeja – bez maksas. 

Izstādi papildinās kuratoru vadīta ekskursija ekspozīcijā. Tās laikus var uzzināt Kalnciema kvartāla mājaslapā un sociālajās vietnēs. 

Uz sarakstu