Izglītības iestāžu tīkla sakārtošana – augstas izglītības kvalitāte Bauskas novadā

Kā pilsētas informācijas portālam Bauska24.lv pavēstīja Bauskas novada pašvaldības izpilddirektora vietniece Ineta Ruhocka, par to liecina arī pašvaldības atvēlētais finansējums izglītības jomai. Periodā no 2012. līdz 2014.gadam pašvaldības faktiski ieguldītais finansējums izglītības jomā ir 7,8 līdz 13 miljoni eiro jeb 37,8 % līdz 49 % no pašvaldības kopējiem izdevumiem, ieskaitot valsts mērķdotāciju. 2015.gadā izglītības jomai paredzētais finansējums ir 13,4 miljoni eiro jeb nedaudz vairāk kā puse no pašvaldības kopējiem izdevumiem, ieskaitot valsts mērķdotāciju.

Viens no svarīgākajiem kvalitatīvas izglītības nodrošināšanas nosacījumiem novadā ir sakārtots izglītības iestāžu tīkls ar skaidri noteiktu piedāvātā izglītības pakalpojuma apmēru katrā izglītības iestādē, modernu un sakārtotu izglītības iestāžu infrastruktūru un profesionāliem, labi atalgotiem pedagogiem.

Pašvaldības izglītības iestāžu tīkla sakārtošana, ar mērķi uzlabot izglītības kvalitāti, veicināt izglītojamo prasmju attīstību un konkurētspēju darba vidē, kā arī nodrošināt efektīvu pašvaldības budžeta plānošanu, finanšu un mantas pārvaldību un izmantošanu, ir pašvaldības kompetence.

Bauskas novadā izglītības iestāžu tīkla sakārtošanas jautājumi ir aktuāli kopš novada izveidošanas 2009.gadā. Aktīvas diskusijas norit kopš 2014.gada. Pašreizējā demogrāfiskā un ekonomiskā situācija norāda, ka šie jautājumi ir un būs tuvāko gadu aktualitāte, par kuru lems arī turpmāk.

Šā gada 26.jūnijā deputāti domes sēdē apstiprināja Bauskas novada izglītības iestāžu attīstības koncepciju 2015.-2025.gadam. Tajā ņemts vērā, ka pārmaiņas izglītībā notiek nepārtraukti – tie nav reformu cikli, kas kādreiz beigsies, sasniedzot galīgu rezultātu un gatavus risinājumus. Tāpēc šī gada 27.augustā tika izveidota komisija Bauskas novada izglītības iestāžu tīkla attīstības un optimizācijas plāna izstrādei (turpmāk – Komisija), kuras darbība izsaukusi plašu rezonansi sabiedrībā.

Pašlaik Bauskas novadā vispārējo vidējo izglītību (10.-12.klase) iespējams iegūt piecās izglītības iestādēs, vispārējo pamatizglītību (1.-9.klase) 11 izglītības iestādēs. 2015./2016.gadā noteikt par minimālo skolēnu skaitu 12 izglītojamos Uzvaras un Īslīces vidusskolās bija nepieciešamība, jo valsts piešķirtā mērķdotācija nenodrošināja pietiekamu finansējuma apjomu vidusskolas posmā šajās izglītības iestādēs, ņemot vērā, ka tās realizē tikai vienu vidējās izglītības programmu. Īslīces vidusskola piedāvā vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programmu, savukārt Uzvaras vidusskola – vispārējās vidējās izglītības matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena programmu. Šīs abas izglītības programmas nodrošina gan Bauskas Valsts ģimnāzija, gan Bauskas 2.vidusskola.

Sākumskolas izglītību (1.-6.klasei) piedāvā apgūt visās novada vispārējās izglītības iestādēs. Speciālās pamatizglītības programmu var apgūt Pamūšas speciālajā internātpamatskolā, kā arī integrēti, ja ir pieprasījums, gandrīz visās novada izglītības iestādēs.

Pirmsskolas izglītība pieejama divos pašvaldības bērnudārzos pilsētā un pirmsskolas izglītības grupās pie izglītības iestādēm – Gailīšu, Ceraukstes, Īslīces, Brunavas, Mežotnes, Vecsaules pagastā no pusotra gada vecuma, savukārt Codes pagastā – no piecu gadu vecuma.

Viens no izglītības iestādes darbības efektivitātes rādītājiem ir izdevumi vienam izglītojamajam mēnesī. 2014.gadā Bauskas novada pašvaldības izglītības iestādēs faktiskie izdevumi uz vienu izglītojamo (t.sk. pirmsskolas grupu audzēkņi) mēnesī ar pašvaldības investīcijām materiāli tehniskās bāzes un infrastruktūras uzlabošanai, atalgojumu pedagogiem un tehniskajam personālam sastāda 287,08 eiro un 210,52 eiro pagastu vidusskolās, no 221,05 eiro līdz 297,52 eiro pagastu pamatskolās, savukārt pilsētas izglītības iestādēs ievērojami mazāk – no 137,69 eiro līdz 189,83 eiro, Bauskas Valsts ģimnāzijā – 337,84 eiro, ņemot vērā pērn ieguldītos pašvaldības izdevumus renovācijā.

Izmaksas vienam izglītojamajam nosaka iestādes ēku un infrastruktūras stāvoklis un platība, vietu skaita un reālā bērnu skaita attiecība, kā arī iestādes specifika, īstenojamo izglītības programmu skaits. Noteikti lielāki izdevumi nepieciešami izglītības iestādēm, kuras īsteno matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena programmas, nodrošinot kvalitatīvi aprīkotus mācību priekšmetu kabinetus un piesaistot profesionālus pedagogus. Pašreizējā situācijā tas tā nav – lielākās izmaksas ir izglītības iestādēs ar mazu skolēnu skaitu.

Pateicoties modelim "nauda seko skolēnam", izglītības iestādēm ar nelielu skolēnu skaitu kvalitatīva mācību procesa nodrošināšanai piešķirtā valsts mērķdotācija pedagogu algām ir nepietiekama. Lai to novērstu, pašvaldība atbilstoši Bauskas novada noteikumiem uz "lielo" skolu rēķina pārdala saņemto mērķdotāciju starp skolām.

Analizējot Bauskas novada vispārizglītojošo iestāžu noslogotību, ir konstatēts, ka skolās ir daudz brīvu vietu, jo vidējais skolu piepildījums ir aptuveni 60%. Izteikti tas atklājas vidusskolas posmā.

Nepietiekamais skolēnu skaits ir iemesls arī zemajai pedagogu noslodzei, kas ietekmē pedagogu atalgojumu. Kamēr pilsētas izglītības iestāžu pedagogi ir noslogoti vairāk nekā uz vienu slodzi, pagastu skolu pedagogiem nav iespējams nodrošināt pilnu darba slodzi. Bauskas novada izglītības iestādēs vidēji uz vienu pedagogu ir astoņi audzēkņi.

Uz sarakstu