Leģendas, zvani un vešas mazgāšana Lielplatones muižā

Jelgavas novada Lielplatones pagasta Lielplatonē atrodas 19. gadsimta vidū – Hānu dzimtas laikā – celtā Lielplatones muižas pils, ar kuru saistītas vairākas leģendas un nostāsti. Tagad ēkā atrodas pagasta pārvalde, bērnudārzs, bibliotēka un tūrisma informācijas punkts. Muižai ir piešķirts Valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa statuss.

Vēsture

Pirmo reizi hronikās Lielplatone minēta 1500. gadā, savukārt 1623. gadā kanclers Manteifelds no hercoga Frīdriha Ketlera nopērk Lieplatones muižu un nosauc to par Šēnverderi.

Lielplatones muiža 19. gadsimtā piederējusi baronu Hānu dzimtai, kas, saskaņā ar vienu uzskatu, cēlusies no pārvācotiem vendu dižciltīgajiem. Egkehards Hāne (jeb Gailis) pieminēts kā Mēklenburgas firsta Johana I (1237-1264) bruņinieks un padomnieks. Kopš 14. gadsimta sākuma Hānu dzimta pazīstama arī Livonijā, un tai savulaik piederēja vairāki īpašumi Kurzemē un Zemgalē.

Lielplatones muižas pils celta laikā no 1845. līdz 1860. gadam, kad īpašums piederējis Hānu dzimtai. Muižas kungu mājas projektu 1845. gadā izstrādājis Kurzemes guberņas arhitekts Emīls Johans Alberts Štrauss, bet 1859.-1860. gadā tika veikta pils paplašināšana, izveidojot divstāvu taisnstūra ēku ar perpendikulāri novietotiem gala korpusiem.

Muižas komplekss un atjaunotais vešūzis

Muižas kompleksā ietilpst gandrīz 20 hektārus plašs ainavu parks, kalpu māja, vešūzis, kapela, dīķis, klēts, un citas ēkas, kā arī Hānu dzimtas kapi. Muižā apskatāma kolekcionāra Valda Jēkabsona unikālā zvanu kolekcija, kurā ietilpst aptuveni 1000 dažādas izcelsmes, vēstures, senuma, formas un materiālu zvanu.

Hānu laikā celtajā klētī Padomju gados tika glabātas ķimikālijas, tādēļ ēka šobrīd ir ļoti sliktā stāvoklī. Interesants muižas kompleksa objekts upītes krastā, ko iespējams apskatīt, ir trīsstāvu vešūzis, atjaunots 2018. gadā, jeb autentiska 18. un 19. gadsimta veļas māja. Katrs no stāviem ir iekārtots atbilstoši to vēsturiskajām funkcijām: pirmajā stāvā izzināmi senie veļas mazgāšanas un gludināšanas procesi, otrajā stāvā atrodas veļas žāvētava, bet pēdējā stāvā vešerienes istabiņa.

Ar muižas saistītās leģendas

Viena no senajām teikām vēsta, ka Lielplatones pils pagrabā reiz esot atradusies milzīga lāde, kas bijusi pilna ar zeltu. Uz lādes tupējis liels gailis ar asiņainu knābi un sarkanām acīm. Barons šo lādi vēlējies paņemt un dzinis gaili prom, taču gailis vēries baronā ar indīgu skatienu. Pēkšņi barons kļuvis pavisam jocīgs un pats iegājis gailim rīklē. No tā laika nav redzēts ne barons, ne gailis ar savu lādi.

Muižas parkā atrodas ozoli ar tajos ieaugušiem darbarīkiem, kas, savukārt, saistīti ar kādu citu nostāstu – par septiņiem pils celtniekiem, kas zem kokiem it kā esot apglabāti. Kad tie namu uzcēluši, barons to izstaigājis un sacījis, ka tieši tādu pili viņš vēlējies. Strādnieki tika uzaicināti uz bagātīgu mielastu, taču barons maltīti bija saindējis, lai neviens neuzzinātu par slepeno eju pagrabā. Strādnieki pēc ēdiena baudīšanas saindējās un nomira. Barons lika tos paglabāt netālu no pils un katram strādniekam uz kapa tika iestādīts ozols. Vēl līdz šai dienai ir redzami ozolos ieaugušie strādnieku darba rīki. Ozoli arī ir izauguši dažādi – viens resns, cits tievs, nu gluži tādi kā strādnieki.

Dalies ar šo rakstu

Uz sarakstu