No jaunajiem budžeta pieprasījumiem FM vērtēs tikai prioritārās nozares
FM Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis aģentūrai LETA pastāstīja, ka Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) ir lūgusi FM un Pārresoru koordinācijas centru netērēt valsts budžeta līdzekļus, vērtējot visu nozaru ministriju iesniegtos jaunos budžeta pieprasījumus jeb jaunās politikas iniciatīvas, jo ir skaidrs, ka esošajā ekonomiskajā situācijā, kad valsts budžeta iespējas papildu izdevumu finansēšanai ir ierobežotas, visus ministriju paprasījumus apmierināt nebūs iespējams.
FM vērtēs tikai tās nozares, ko valdība ir noteikusi par prioritārajām, proti, valsts iekšējā drošība; valsts nacionālā aizsardzība; veselība un izglītība, ja šajās divās nozarēs iesniegtie pieprasījumi saturēs strukturālās reformas; kā arī pensijas.
Jarockis piebilda, ka 4.jūnijā Ēnu ekonomikas apkarošanas padome par visu nozaru ministriju horizontālo uzdevumu, gatavojot nākamā gada valsts budžetu, noteica ēnu ekonomikas apkarošanu. Tāpēc arī šie nozaru ministriju priekšlikumi tiks rūpīgi izvērtēti.
Straujuma lūgusi FM vēl nevērtēt ministriju iesniegtās jaunās politikas iniciatīvas nākamā gada budžetam.
FM pārstāvis paskaidroja, ka Ministru prezidentes lūgums FM ir pamatots ar likumā par budžetu un finanšu vadību noteikto, ka nozaru ministrijas iesniedz jaunos budžeta pieprasījumus tikai tad, ja tām ir prognozējama papildu fiskālā telpa jeb papildu finansiālas iespējas.
Finanšu ministrs Jānis Reirs (V) jau iepriekš norādīja, ka nav līdzekļu, lai apmierinātu nozaru ministriju pieprasījumus pēc papildu finansējuma jaunu politikas iniciatīvu īstenošanai. "Apkopojot nozaru ministriju papildu finanšu pieprasījumus 2016.gadam, kas ir vairāk par pusmiljardu eiro apmērā, ir jāsecina, ka šie pieprasījumi ir atrauti no valsts budžeta realitātes. Diemžēl, bet šajos pieprasījumos nav iespējams skaidri saskatīt ilgtspējīgas un kvalitatīvas strukturālās reformas, kas ir tik nepieciešamas vairākās nozarēs, tostarp izglītības, veselības un tieslietu jomās," iepriekš norādīja Reirs.
Arī Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs piektdien preses konferencē uzsvēra, ka valsts budžetā nav naudas jaunu iniciatīvu un vajadzību finansēšanai.
Latvijas Bankas prezidenta vērtējumā, pēdējās tendences un publiskie izteikumi rāda, ka situācija ir gana satraucoša. Bažas rada daudzās iniciatīvas, kas prasa papildu budžeta līdzekļus, labi zinot, ka naudas un ienākumu šo solījumu finansēšanai Latvijai nav. "Tā ir rīcība, kas rada bīstamu tendenci un var īsā laika posmā sagraut visus pūliņus, kas līdz šim ieguldīti makroekonomiskās situācijas stabilizēšanā un fiskālās ilgtspējas nodrošināšanā," brīdināja Rimšēvičs.
Jauno politikas iniciatīvu īstenošanai iesniegti pieprasījumi pēc papildu finansējuma nākamgad kopumā par 546,864 miljoniem eiro. 2017.gada budžetam iesniegti pieprasījumi par 781,684 miljoniem eiro, bet 2018.gada budžetam - par 1,154 miljardiem eiro. Pieprasījumu saraksts gan vēl nav pilnīgs, jo savus pieprasījumus vēl plāno iesniegt Ekonomikas ministrija un prokuratūra.
Uz sarakstu
