Joga - sports vai dzīvesveids?
Kas ir Joga?
Joga ir zināšanu sistēma fiziskas, intelektuālas un garīgas pilnveides sistēma, kas radusies Indijā pirms daudziem tūkstošiem gadu. Tā nav nedz reliģija, nedz ticība, bet cilvēka pašizziņas un pilnveidošanās metode, attīstot fiziskās, garīgās un intelektuālās spējas, tādejādi sasniedzot ķermeņa, jūtu un prāta vienotību.
Pats jēdziens "joga" nozīmē apvienot, saskaņot, harmonizēt, integrēt un izmantot. Jogai ir daudz sinonīmu sanskritā un citās valodās. Bieži to dēvē par virzienu, ceļu vai darbu.
Kādi vingrinājumi tajā iederas, un kas vēl tiek praktizēts nodarbojoties ar Jogu?
Pastāv daudz un dažādi jogas ceļi. Visu veidu joga ir saistīta ar noteiktu tehniku, sistēmu vai disciplīnu. Vingrinājumi palīdz līdzsvarot mūsu ārējo būtību un rosināt iekšējo atmodu, bet vingrinājumi nevar darboties paši par sevi. Tāpēc jogas vingrinājumi mēģina atjaunot mūsu ķermeņa, prāta, elpas un jutekļu dabisko stāvokli, atbrīvojot no spriedzes un saspringuma, kas tiem traucē.
Hatha jogas tehnika nenozīmē ar varu vai sasprindzinoties ieņemt kādu ideālu pozu. Īstenā metode ir palīdzēt mums pakāpeniski atslābināties un atbrīvot fizisko ķermeni no stresa vai sasprindzinājuma. Tas nav sports, kura mērķis ir sasniegumi, bet meditācijas forma, kas tiecas uz mieru.
Tai ir daudz dažādu nosaukumu un veidu. Kā cilvēkam atrast sev piemērotāko?
Dažiem vārds joga vairāk asociējas ar fizisku darbību un procesu, bet citiem ar garīgu nodarbi un ievirzi. Bieži starp abiem uzskatiem pastāv strīds un vieni garīgo jogu apzīmē ar meditāciju vai kalpošanu, savukārt fizisko jogas aspektu uzskatot par sava veida fitnesu vai vingrošanu. Abu viedokļu grupas piekritēji lieto vārdu joga ar atšķirīgu nozīmi. Gribu uzsvērt, ka abi jogas veidi var līdzvērtīgi pastāvēt līdzās bez pretnostatījuma, taču mums vajadzētu atzīt, ka jogas pirmsākumos tā ir bijusi savienošanās ar dievišķo un vairāk garīgā izaugsme, nevis fiziska. Jebkurā gadījumā mūsdienu pasaulē pastāv vairāki jogas veidi un ļausim katrai jogas skolai un paveidam eksistēt, atzīstot, ka jogu nevar aprakstīt viena definīcija vai ievietot to vienā kastītē.
Daži nosaukumi attiecībā uz jogu ir izdomāti tirgus un marketinga ietekmē, lai piesaistītu uzmanību kādam ļoti šauram jogas paveidam, kas reizēm var būt ļoti atrauts no kopējās jogas būtības.
Ar ko ir jāsāk, lai piekoptu jogas dzīves stilu?
Ja cilvēks sajūt iekšēju vēlēšanos atlicināt laiku sev un vēlmi pastrādāt ar sevi, tas jau ir pirmais solis ceļā uz sevis izzināšanu - fiziskās un garīgās veselības uzlabošanu. Jogas nodarbība reizi nedēļā ir pietiekoši, lai to uzsāktu.
Vingrinājumu jogas pēc savas būtības ir visdažādākās. Viena no vingrinājumu jogām ir hatha joga, ko mēs varam saukt par fiziskā ķermeņa jogu. Tās galvenie rīki ir pozas (āsanas) un elpas kontrole jeb pārvaldīšana (prānajāma). Hatha jogas mērķis ir fiziskā veselība, vitalitāte un ilgmūžība, ne vienmēr garīga apzināšanās.
Daudziem tas ir pirmais solis jogas ceļā un vieglākais saskarsmes punkts. Pareizas darbības un apzinātas kustības principi, kurus apgūstam hatha jogā, var tikt pielietoti mūsu būtības dziļākajos līmeņos ar līdzīgu harmonizējošu iedarbību. Pilnībā izprast un realizēt var tikai to, ko esam ienesuši savā fiziskajā esībā. Tāpēc nav ieteicams savos iekšējos meklējumos atstāt novārtā ķermeni
Cik grūti piekopt jogas dzīvesveidu ikdienā?
Ja cilvēks izveido paradumu rūpēties par savu fizisko un garīgo veselību, tad tas nemaz nav grūti. Ļoti svarīgi ir ievērot pakāpeniskumu, mērenību un saudzīgu attieksmi pret sevi. Regulāri apmeklējot jogas nodarbības (reizi vai divas nedēļā), sajutīsiet izmaiņas jau pēc pāris mēnešiem. Vēlāk ķermenis pats pateiks priekšā, kas tam ir vairāk vajadzīgs un kas nē.
Vai obligāti ir nepieciešama skolotāju palīdzība, vai to var darīt arī mājās, pašmācības ceļā.
Pieredze rāda, ka cilvēkiem darbojoties grupā un noteiktā vidē ir vieglāk uzsākt un turpināt kādu aktivitāti. Darboties vienatnē sākuma posmā ir daudz grūtāk. Kad paradums ir izveidojies un apgūtas pamatzināšanas, tad var turpināt darboties arī vienatnē, taču grupā noteikti ir vieglāk.
Praktizējot jogu, protams, iegūst ieguvusi lokanību un izturību - bet ko vēl?
Joga palīdz ne tikai uzlabot fizisko pašsajūtu, bet arī nomierināt prātu. Tā palīdz samazināt dzīves tempu un ienest savā dzīvē lielāku apzināšanos, jeb piešķirt lielāku vērību tam, ko mēs darām. Tas attiecas gan uz ļoti ikdienišķu darbību, gan uz mūsu dzīves veidu kopumā. Jogas vingrinājumi māca ieklausīties savās iekšējās sajūtās, sadzirdēt mūsu iekšējo balsi un rīkoties saskaņā ar to, kā ari izvairīties no mehāniskas darbības vai bezdarbības.
Joga darbojas ar īpašu labvēlību un spēku, ko sauc par joga šakti jeb jogas spēku. Joga palīdz pamodināt radošo potenciālu, kas snauž katrā cilvēkā.
Jogas zinātne ir vērsta uz personas attīstību holistiski jeb veidā, kas vērsts uz cilvēka veselumu nevis sadrumstalotību. Kā teicis kāds jogas skolotājs: "Mūsu uzdevums ir nevis kļūt perfektiem, bet kļūt veseliem, kā vienam veselumam".
Vai ir novērots, ka pēc jaunā gada cilvēki apmeklē vairāk nodarbības, jo ir uzstādījuši jaunus mērķus un apņemšanos?
Mani vērojumi liecina, ka cilvēki kļūst aktīvāki nedaudz vēlāk - februārī un martā, kad svētku un gadu mijas satraukums pierimis. Iespējams, ka cilvēkiem nepieciešams laiks sagatavoties šim jaunajam solim. Un ieteicams jaunu aktivitāti uzsākt augošā mēnesī, kas sāksies ap 8.janvāri.
Uz sarakstu
