PSRS laiku auto uz ielām ne tikai mazpilsētās
"Latvijas autoparks krasi neatjaunojas – tas ir viennozīmīgi skaidrs. Tiek izvilkti vecie automobiļi, tiek braukts ar tādām automašīnām, kas kādreiz varbūt pie sētas bija pieliktas. Pašlaik šādus auto velk ārā, iziet tehnisko apskati un brauc. Tāpat arī žiguļi ir parādījušies un dažādi citi vecāka gada gājuma automobiļi, jo cilvēks var atļauties tik, cik viņš var atļauties. Reklāmās var skandināt vienu – cik skaisti braukt ar visādiem nenosakāmas izcelsmes bezcenas, piedodiet - mazcenas kropļiem, arī piedodiet. Bet dzīve jau diktē kaut ko citu – 87% mājsaimniecības nevar savilkt galus, kuras dzīvo zem iztikas minimuma. Tā kā tā realitāte ir daudz skarbāka nekā skaistajās reklāmās," viņš teica.
Pēc Vītola stāstītā arī ekspluatācijas izmaksas vecajām automašīnām ir tik tiešām niecīgas, bet ieinteresētie tirgotāji reklāmās maldina patērētājus par gluži pretējo.
"Ir arī otra tendence – šie vecie automobiļi kļūst arī par tādu kulta, stila automobili. Mēs jau redzam – ja automobilis ir uzfrišināts un atšķiras no pārējiem, ir tāds, uz kuru gribās atskatīties, tas, visticamāk ir kulta auto. Savukārt situācijās, kad cilvēks pārvietojās no punkta A uz punktu B – vecāka izlaiduma automašīna ir nepieciešamība. Un tā nemaz nav slikta nepieciešamība, jo tepat blakus, arī, piemēram, Skandināvijā, ir daudz vecāka gada gājuma automobiļi, kuri ir sakopti, tīri, smuki, izgājuši tehnisko apskati un visas tās iepriekšējo gadu muļķības, ko mums te stūķēja galvā, piedodiet par cinismu, ka ar vecām mašīnām nevar braukt, tas bija tikai un vienīgi, lai nodrošinātu noieta tirgu jaunajiem automobiļiem. Kurš smejas pēdējais – dzīve to arī parāda".
Vītols stāstīja, ka prognozes par lietoto automašīnu tirgus attīstību šogad izteikt ir ļoti grūti. "Tas ir atkarīgs no valdības lēmumiem par to, cik naudas katram patērētājam paliks maciņā un, kādi būs iespējamie finansēšanas modeļi, tostarp, kāda būs līzingu kompāniju aktivitāte – te ir daudz dažādi blakus faktori, kas šo tirgu ietekmē. Pagājušajā gadā līzinga kompānijas "izlikās", ka dod līzingu".
Publiskajā telpā līzinga kompānijas ziņoja, ka finansē lietotu automašīnu iegādi, bet patiesībā tika rasti dažnedažādi argumenti, vai piedāvātie noteikumi ir tik nepieņemami, ka patiesībā līzings patērētājam nereti atteikts. "Zem populistiskiem lozungiem, ka viss notiek un līzingi tiek izsniegti, patiesībā nekāda līzingošana pagājušajā gadā īsti nebija, ja mēs salīdzinām ar to, kā notika iepriekš. Pagājušajā gadā līzings pamatā bija miris, ja var lietoto šo vārdu". Savukārt 2011.gada beigās un šā gada sākumā jaušamas pozitīvākas vēsmas un parādās privātās līzinga kompānijas, kuras ir gatavas kreditēt lietotu automašīnu iegādi. "Patreiz gan es tādu lielu optimismu neredzu, jo visi cipari, ko atkal pompozi pasniedz par pieaugumiem, ir uz autoparku nomaiņas rēķina, nevis privāto sektoru," viņš sacīja, piebilstot, ka lielākā daļa klientu uz autoplačiem dodas ar saviem ietaupījumiem un iegādājas automašīnas no saviem līdzekļiem.
Vītols stāstīja, ka pašlaik nav arī īpašas tendences kura gada, markas vai cenas automašīnas ir vispieprasītākās, jo pērk sākot no tā dēvētā "letā gala" - automašīnas par dažiem simtiem latu, līdz "dārgajam galam", kur automašīnu cenas ir ap 20 tūkstošiem eiro.
Tā dēvētajos treknajos gados iegādātās luksusa klases automašīnas milzīgos apmēros aizvestas un izpārdotas Skandināvijā, un daudzviet Eiropā. "Visur, kur ņēma pretī mašīnas par pazeminātām cenām, par tādām cenām, kur vietējie tirgi tādus automobiļus nepiedāvāja, tur arī līzingos atņemtās automašīnas tika aizvestas. Tur negāja runa par nopelnīšanu, tur gāja runa par likvidēšanu. Bet šis process ir beidzies un to var novērot arī uz ielām – visi smalkie džipi un citas smalkās automašīnas tomēr ir gājušas mazumā. Mēs tik intensīvā daudzumā vairs neredzam šos dārgos brendus," viņš atzina.
Vienlaikus Vītols vērsa uzmanību, ka pie pašreizējās situācijas novedusi arī valdības rīcība un valsts maka apsaimniekotāja izšķērdība. "Es neredzu valstiskus pasākumus, lai situācija uzlabotos – tāpat mēs pērkam visdārgākās automašīnas policistiem, visādus Volvo un VW. Mēs šķiežam naudu. Kāpēc igauņu policists var braukt ar pieticīgāku automobili, bet mums vajag visdārgāko brendu. Ok, man patīk Volvo, es par viņiem fanoju, bet ne jau valsts struktūrā. Nu, kāpēc mums jāpērk kaut kādi dārgie automobiļi".
Tāda pat situācija ir arī ar dažādām tehnikām, tostarp smilšu kaisītājiem. Asociācijas pārstāvis norādīja, ka, piemēram, Vācijā, nebūt valsts struktūrās nav tik lepnas tehnikas. "Tur (Vācijā) viņi kaut kā rēķina un skaita. Te (Latvijā) mums ir viss lepnākais, tā, lai citi apgāžas, tajā skaitā arī tilti. Tur jau arī visa tā izšķērdēšana notiek un cilvēks nav tāds muļķis, lai to neredzētu. Tas notiek regulāri un intensīvi, vēl pie tā, kad visi tagad maksā Latvijas valsts parādu un tik un tā notiek izsaimniekošana".
Lai tomēr neieslīgtu pesimismā, par ļoti trāpīgu viņš minēja kādreizējā politiķa Jāņa Jurkāna teicienu "šajā valstī jācenšās dzīvot garām šai valstij".
Uz sarakstu
